Kijevas Krievzeme

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Kijevas lielkņaziste)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrumslāvu kņazistes 12. gs.

Kijevas lielkņaziste (an. Principality of Kiev, Grand Duchy of Kiev; vc. Großfürstentum Kiew; kr. Киевское великое княжество), novecojušā historiogrāfijā arī Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь, an. Kievan Rus) - austrumslāvu protovalsts mūsdienu Ukrainas un daļēji arī Krievijas teritorijā, aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Izveidojās 10. gs. ap vikingu nocietinātajām apmetnēm ar centru Kijevā (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) ceļā no Baltijas jūras uz Melno jūru. Tipiska vēlīnās vadonības sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu dažkārt pārmantoja radinieki).

988.-989. gados kristījās Kijevas kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī savos valdījumos. 11. gs. vidū sākās teritorijas saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti[1] Monarhs bija lielkņazs[2]), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (t.s. Krievu tiesa). Visai liela loma saglabājās ari večei. 12. gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet 13. gs. otrajā pusē to pakļāva Mongoļu impērija.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs austrumslāvu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistē.
  2. Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā kagani

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu