Atšķirības starp "Aberbergs Jānis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Janis_Augskalns_Aberbergs.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Janis_Augskalns_Aberbergs.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Jānis Aberbergs-Augškalns''' (1878.-1941.) - vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks un Izglītības nodaļas vadītājs, sociāldemokrātijas teorētiķis. Dzimis 1878. gada 5. septembrī Iecavas pagasta "Pīlēs". [[LSDSP]] biedrs no 1902. gada. Sieva Marija, bērni: Valda, Rūta un Jānis. Vēstures skolotājs Rīgas pilsētas 3. vidusskolā. No 1920. līdz 1934. gadam Rīgas pilsētas domnieks. Pēc Ulmaņa apvērsuma atlaists no darba bez iespējām iekārtoties valsts darbā. 1940.-1941. gados Iecavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs. 1941. jūlijā apcietināts, ieslodzīts Bauskas cietumā un nošauts Vecsaules pagastā. | + | '''Jānis Aberbergs-Augškalns''' (1878.-1941.) - vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks un Izglītības nodaļas vadītājs, sociāldemokrātijas teorētiķis. Dzimis 1878. gada 5. septembrī Iecavas pagasta "Pīlēs". [[LSDSP]] biedrs no 1902. gada. Sieva Marija, bērni: Valda, Rūta un Jānis. Viens no Latvijas Universitātes izveides idejas autoriem. Vēstures skolotājs Rīgas pilsētas 3. vidusskolā. No 1920. līdz 1934. gadam Rīgas pilsētas domnieks. Pēc Ulmaņa apvērsuma atlaists no darba bez iespējām iekārtoties valsts darbā. 1940.-1941. gados Iecavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs. 1941. jūlijā apcietināts, ieslodzīts Bauskas cietumā un nošauts Vecsaules pagastā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. decembris, plkst. 20.55
Jānis Aberbergs-Augškalns (1878.-1941.) - vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks un Izglītības nodaļas vadītājs, sociāldemokrātijas teorētiķis. Dzimis 1878. gada 5. septembrī Iecavas pagasta "Pīlēs". LSDSP biedrs no 1902. gada. Sieva Marija, bērni: Valda, Rūta un Jānis. Viens no Latvijas Universitātes izveides idejas autoriem. Vēstures skolotājs Rīgas pilsētas 3. vidusskolā. No 1920. līdz 1934. gadam Rīgas pilsētas domnieks. Pēc Ulmaņa apvērsuma atlaists no darba bez iespējām iekārtoties valsts darbā. 1940.-1941. gados Iecavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs. 1941. jūlijā apcietināts, ieslodzīts Bauskas cietumā un nošauts Vecsaules pagastā.
Literatūra par šo tēmu
- Augškalns-Aberbergs J. Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija: Vēsturisks atskats. - Nākotnes kultūra: Rīga, 1929.
- Latvijas enciklopēdija. – Rīga, 2002, 1. sēj., 19. lpp.
- Heinrihs Strods. Latvijas pirmās padomju okupācijas aktīvistu vajāšanas. // Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 16. sējums "Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados". - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005.
