Atšķirības starp "Likejs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Likejs''' jeb '''licejs''' (no sengr. ''Λύκειον - Lýkeion'', lat. ''Lyceum'') – atkarībā no konteksta: | + | '''Likejs''' jeb '''licejs''' (no sengr. ''Λύκειον - Lýkeion'', lat. ''Lyceum'', angl. ''Lyceum'', vāc. ''Lykeion'', kr. ''Ликей'') – atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' Sākotnēji tā dēvēja svētbirzi, kas atradās netālu no [[Senās Atēnas|Atēnām]] pie Likejas Apolona tempļa; vēlāk ģimnastisko spēļu vajadzībām V gs.p.m.ē. uzceltas ēkas apzīmējums. 335. g.p.m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - ''likeju'' jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (skolas ēkā atradās ''peripatos'' - segta galerija, - no kuras nosaukumu guvuši Aristotela sekotāji - [[peripatētiķi]]), - kas pastāvēja astoņus gadsimtus. Pēc Aristotela ''Likeju'' vadīja viņa skolnieks Teofrasts. Kad 317. gadā p.m.ē. Atēnās nostiprinājās [[oligarhija]], [[polisa]]s galva Demētrijs no Falērām uzdāvināja ēku un dārzu Teofrastam (kurš arī nebija Atēnu pilsonis, tāpēc pats nevarēja iegādāties to īpašumā). Tas bija ''Likeja'' uzplaukuma laiks, kad tas kļuva ar likumu atzīts mūzu templis. Skolnieki un skolotāji te pulcējās no visas hellēniskās pasaules. Tikai no Atēnām, kurās bija 20 000 pilsoņu, aptuveni 2000 bija skolas audzēkņi. Skolas audzēkņi un lektori iedalījās vecākajos un jaunākajos. Skolas vadītāju - sholarhu, - vēlēja tikai vecākie ''Likeja'' locekļi. Jaunākie katrā jaunā mēnesī rīkoja mūzām veltītas dzīres, kurās varēja piedalīties arī interesenti no malas. Atjaunojoties [[demokrātija]]i, ''Likeja'' stāvoklis pasliktinājās, taču tas turpināja darboties. Izcilākie ''likeja'' skolnieki un lektori bija [[Eidems no Rodas]], Dikearhs, Stratons u.c. I gs.p.m.ē. ''likeja'' darbībā jaunu ideju meklējumi atgāja otrā plānā un par galveno nodarbi kļuva Aristotela darbu izdošana un komentēšana. | * '''1.''' Sākotnēji tā dēvēja svētbirzi, kas atradās netālu no [[Senās Atēnas|Atēnām]] pie Likejas Apolona tempļa; vēlāk ģimnastisko spēļu vajadzībām V gs.p.m.ē. uzceltas ēkas apzīmējums. 335. g.p.m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - ''likeju'' jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (skolas ēkā atradās ''peripatos'' - segta galerija, - no kuras nosaukumu guvuši Aristotela sekotāji - [[peripatētiķi]]), - kas pastāvēja astoņus gadsimtus. Pēc Aristotela ''Likeju'' vadīja viņa skolnieks Teofrasts. Kad 317. gadā p.m.ē. Atēnās nostiprinājās [[oligarhija]], [[polisa]]s galva Demētrijs no Falērām uzdāvināja ēku un dārzu Teofrastam (kurš arī nebija Atēnu pilsonis, tāpēc pats nevarēja iegādāties to īpašumā). Tas bija ''Likeja'' uzplaukuma laiks, kad tas kļuva ar likumu atzīts mūzu templis. Skolnieki un skolotāji te pulcējās no visas hellēniskās pasaules. Tikai no Atēnām, kurās bija 20 000 pilsoņu, aptuveni 2000 bija skolas audzēkņi. Skolas audzēkņi un lektori iedalījās vecākajos un jaunākajos. Skolas vadītāju - sholarhu, - vēlēja tikai vecākie ''Likeja'' locekļi. Jaunākie katrā jaunā mēnesī rīkoja mūzām veltītas dzīres, kurās varēja piedalīties arī interesenti no malas. Atjaunojoties [[demokrātija]]i, ''Likeja'' stāvoklis pasliktinājās, taču tas turpināja darboties. Izcilākie ''likeja'' skolnieki un lektori bija [[Eidems no Rodas]], Dikearhs, Stratons u.c. I gs.p.m.ē. ''likeja'' darbībā jaunu ideju meklējumi atgāja otrā plānā un par galveno nodarbi kļuva Aristotela darbu izdošana un komentēšana. | ||
| − | * '''2.''' | + | * '''2.''' '''Licejs''' (angl. ''lyceum'', vāc. ''Lyzeum'', fr. ''lycée'', kr. ''лицей'') - priviliģēta mācību iestāde XVII-XIX gs., 6-11 gadus ilgā mācību programma aptvēra gan vidusskolas, gan augstskolas kursu, taču netika šauri specializēta atsevišķās fakultātēs. Visjaunākajos laikos - īpaša vidusskola ar specializētu programmu, kas domāta sagatavošanai tālākām studijām augstskolā. |
Skat. arī [[Ģimnāzija]] | Skat. arī [[Ģimnāzija]] | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 235. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 235. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Lynch J.P. Aristotle’s School: A Study of a Greek Educational Institution. - Berkeley, 1972 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://www.iep.utm.edu/lyceum Lyceum - Internet Encyclopedia of Philosophy] | ||
| + | ---- | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article070248.html Значение слова "Ликей" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article070248.html Значение слова "Ликей" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/103575/Ликей Ликей - Academic dictionaries and encyclopedias] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/103575/Ликей Ликей - Academic dictionaries and encyclopedias] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 11. janvāris, plkst. 14.09
Likejs jeb licejs (no sengr. Λύκειον - Lýkeion, lat. Lyceum, angl. Lyceum, vāc. Lykeion, kr. Ликей) – atkarībā no konteksta:
- 1. Sākotnēji tā dēvēja svētbirzi, kas atradās netālu no Atēnām pie Likejas Apolona tempļa; vēlāk ģimnastisko spēļu vajadzībām V gs.p.m.ē. uzceltas ēkas apzīmējums. 335. g.p.m.ē. Aristotelis no Stagīras nodibināja savu filosofijas skolu - likeju jeb peripatētiķu skolu (skolas ēkā atradās peripatos - segta galerija, - no kuras nosaukumu guvuši Aristotela sekotāji - peripatētiķi), - kas pastāvēja astoņus gadsimtus. Pēc Aristotela Likeju vadīja viņa skolnieks Teofrasts. Kad 317. gadā p.m.ē. Atēnās nostiprinājās oligarhija, polisas galva Demētrijs no Falērām uzdāvināja ēku un dārzu Teofrastam (kurš arī nebija Atēnu pilsonis, tāpēc pats nevarēja iegādāties to īpašumā). Tas bija Likeja uzplaukuma laiks, kad tas kļuva ar likumu atzīts mūzu templis. Skolnieki un skolotāji te pulcējās no visas hellēniskās pasaules. Tikai no Atēnām, kurās bija 20 000 pilsoņu, aptuveni 2000 bija skolas audzēkņi. Skolas audzēkņi un lektori iedalījās vecākajos un jaunākajos. Skolas vadītāju - sholarhu, - vēlēja tikai vecākie Likeja locekļi. Jaunākie katrā jaunā mēnesī rīkoja mūzām veltītas dzīres, kurās varēja piedalīties arī interesenti no malas. Atjaunojoties demokrātijai, Likeja stāvoklis pasliktinājās, taču tas turpināja darboties. Izcilākie likeja skolnieki un lektori bija Eidems no Rodas, Dikearhs, Stratons u.c. I gs.p.m.ē. likeja darbībā jaunu ideju meklējumi atgāja otrā plānā un par galveno nodarbi kļuva Aristotela darbu izdošana un komentēšana.
- 2. Licejs (angl. lyceum, vāc. Lyzeum, fr. lycée, kr. лицей) - priviliģēta mācību iestāde XVII-XIX gs., 6-11 gadus ilgā mācību programma aptvēra gan vidusskolas, gan augstskolas kursu, taču netika šauri specializēta atsevišķās fakultātēs. Visjaunākajos laikos - īpaša vidusskola ar specializētu programmu, kas domāta sagatavošanai tālākām studijām augstskolā.
Skat. arī Ģimnāzija
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 235. lpp.
- Lynch J.P. Aristotle’s School: A Study of a Greek Educational Institution. - Berkeley, 1972
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Ликей" в Большой Советской Энциклопедии
- Ликей - Academic dictionaries and encyclopedias
- Вегеря И.И. Ликей - основание, устройство и функционирование, роль схоларха в управлении, религиозная община, занятия, достижения.
- Асмус В.Ф. Ликей, или перипатетическая школа после Аристотеля.
- Аристотелевский Ликей. // Э.Д. Фролов, Е.В. Никитюк, А.В. Петров, А.Б. Шарнина Альтернативные социальные сообщества в античном мире. - СПб., 2002
