Atšķirības starp "Somijas lielkņaziste" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Finlandduchy.jpg|right|thumb|200px|Somijas lielkņaziste (1900.)]] | ||
'''Somijas lielkņaziste''' (kr. ''Великое Княжество Финляндское'', som. ''Suomen suuriruhtinaskunta'', zv. ''Storfurstendömet Finland'') - autonoma teritoriāla vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā laikā no 1809. līdz 1917. gadam. Šo teritoriju Krievija iekaroja Ziemeļu kara laikā (1700.-1721.), atņemot [[Zviedrijas karaliste]]i. Pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] Krievija pievienoja savai teritorijai vēl arī Ālandu salas, Karēliju un Viborgu. 1809. gadā tika izveidota [[personālūnija]] - Krievijas [[imperators]] bija arī Somijas [[lielkņazs]]. Lielkņaziste baudīja priekšrocības, kādu tajā laikā nebija daudzām suverēnām zemēm, tikai ārpolitika ar impēriju bija kopīga. Bija savs [[parlaments]] - četrpalātu [[Kārta|kārtu]] Seims, valdība, tiesu sistēma un patstāvīga iekšpolitika, pasts, muita, neatkarīga nodokļu un finanšu sistēma kā arī sava valūta - marka.. XIX-XX gs. mijā izveidojās partiju sistēma. Lielkņazistei bija sava pilsonība, un tās pilsoņi baudīja vienādas tiesības gan savā teritorijā, gan impērijā (impērijas pilsonība nedeva nekādas priekšrocības). XX gs. sākumā tika ieviestas tiešās pārstāvniecības vēlēšanas ar proporcionālo balsošanu un sieviešu vēlēšanu tiesībām (pirmās Eiropā). XIX-XX gs. mijā impērija īstenoja mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Tikai [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] sākšanās un 1917. gada revolūcijas Krievijā apturēja plānoto autonomijas likvidāciju un Somijas lielkņazistes pārveidošanu par [[Guberņa|guberņu]]. Pēc tam, kad [[Nikolajs II, Krievijas imperators|Nikolajs II]] atteicās no troņa, imantojot politikso nestabilitāti Krievijā, Somijas lielkņazistes parlaments 6. decembrī pasludināja neatkarību un proklamēja Somijas Republiku. 18.(31.)12.1917. [[Krievijas TKP]] atzina Somijas Republikas suverenitāti. | '''Somijas lielkņaziste''' (kr. ''Великое Княжество Финляндское'', som. ''Suomen suuriruhtinaskunta'', zv. ''Storfurstendömet Finland'') - autonoma teritoriāla vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā laikā no 1809. līdz 1917. gadam. Šo teritoriju Krievija iekaroja Ziemeļu kara laikā (1700.-1721.), atņemot [[Zviedrijas karaliste]]i. Pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] Krievija pievienoja savai teritorijai vēl arī Ālandu salas, Karēliju un Viborgu. 1809. gadā tika izveidota [[personālūnija]] - Krievijas [[imperators]] bija arī Somijas [[lielkņazs]]. Lielkņaziste baudīja priekšrocības, kādu tajā laikā nebija daudzām suverēnām zemēm, tikai ārpolitika ar impēriju bija kopīga. Bija savs [[parlaments]] - četrpalātu [[Kārta|kārtu]] Seims, valdība, tiesu sistēma un patstāvīga iekšpolitika, pasts, muita, neatkarīga nodokļu un finanšu sistēma kā arī sava valūta - marka.. XIX-XX gs. mijā izveidojās partiju sistēma. Lielkņazistei bija sava pilsonība, un tās pilsoņi baudīja vienādas tiesības gan savā teritorijā, gan impērijā (impērijas pilsonība nedeva nekādas priekšrocības). XX gs. sākumā tika ieviestas tiešās pārstāvniecības vēlēšanas ar proporcionālo balsošanu un sieviešu vēlēšanu tiesībām (pirmās Eiropā). XIX-XX gs. mijā impērija īstenoja mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Tikai [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] sākšanās un 1917. gada revolūcijas Krievijā apturēja plānoto autonomijas likvidāciju un Somijas lielkņazistes pārveidošanu par [[Guberņa|guberņu]]. Pēc tam, kad [[Nikolajs II, Krievijas imperators|Nikolajs II]] atteicās no troņa, imantojot politikso nestabilitāti Krievijā, Somijas lielkņazistes parlaments 6. decembrī pasludināja neatkarību un proklamēja Somijas Republiku. 18.(31.)12.1917. [[Krievijas TKP]] atzina Somijas Republikas suverenitāti. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. janvāris, plkst. 07.20
Somijas lielkņaziste (kr. Великое Княжество Финляндское, som. Suomen suuriruhtinaskunta, zv. Storfurstendömet Finland) - autonoma teritoriāla vienība Krievijas impērijas sastāvā laikā no 1809. līdz 1917. gadam. Šo teritoriju Krievija iekaroja Ziemeļu kara laikā (1700.-1721.), atņemot Zviedrijas karalistei. Pēc Nīstades miera līguma Krievija pievienoja savai teritorijai vēl arī Ālandu salas, Karēliju un Viborgu. 1809. gadā tika izveidota personālūnija - Krievijas imperators bija arī Somijas lielkņazs. Lielkņaziste baudīja priekšrocības, kādu tajā laikā nebija daudzām suverēnām zemēm, tikai ārpolitika ar impēriju bija kopīga. Bija savs parlaments - četrpalātu kārtu Seims, valdība, tiesu sistēma un patstāvīga iekšpolitika, pasts, muita, neatkarīga nodokļu un finanšu sistēma kā arī sava valūta - marka.. XIX-XX gs. mijā izveidojās partiju sistēma. Lielkņazistei bija sava pilsonība, un tās pilsoņi baudīja vienādas tiesības gan savā teritorijā, gan impērijā (impērijas pilsonība nedeva nekādas priekšrocības). XX gs. sākumā tika ieviestas tiešās pārstāvniecības vēlēšanas ar proporcionālo balsošanu un sieviešu vēlēšanu tiesībām (pirmās Eiropā). XIX-XX gs. mijā impērija īstenoja mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Tikai I Pasaules kara sākšanās un 1917. gada revolūcijas Krievijā apturēja plānoto autonomijas likvidāciju un Somijas lielkņazistes pārveidošanu par guberņu. Pēc tam, kad Nikolajs II atteicās no troņa, imantojot politikso nestabilitāti Krievijā, Somijas lielkņazistes parlaments 6. decembrī pasludināja neatkarību un proklamēja Somijas Republiku. 18.(31.)12.1917. Krievijas TKP atzina Somijas Republikas suverenitāti.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.
- Юссила Осмо. Великое княжество Финляндское 1809–1917 / Перевод с финского языка. - Ruslania Books Oy: Helsinki, 2009. - 860 lpp., ISBN 978-951-97819-6-9
