Atšķirības starp "Sabiedrības modeļi" versijām
m |
m |
||
| 50. rindiņa: | 50. rindiņa: | ||
| Drošsirdība, disciplīna, pakļaušanās, lojalitāte, patriotisms | | Drošsirdība, disciplīna, pakļaušanās, lojalitāte, patriotisms | ||
| Iniciatīva, atjautība, izgudrošanas spējas, neatkarība, auglīgums (efektivitāte) | | Iniciatīva, atjautība, izgudrošanas spējas, neatkarība, auglīgums (efektivitāte) | ||
| + | |} | ||
| + | |||
| + | [[Dirkheims Emīls|Dirkheims]] savai tipoloģijai par pamatu ņēma sociālo saišu dažādo kvalitāti: „mehāniskās solidaritātes” pamatā ir asinsradniecība, indivīdu un viņu funkciju līdzība un vāja attīstība; „organiskās solidaritātes” pamatā ir savstarpēja kooperācija, lomu un darbības veidu daudzveidība.: | ||
| + | {| border="1" width="100%" cellpadding="2" cellspacing="0" | ||
| + | |- | ||
| + | |- align="center" | ||
| + | ! style="background:#efefef;" | iezīmes | ||
| + | ! style="background:#efefef;" | mehāniskā solidaritāte | ||
| + | ! style="background:#efefef;" | organiskā solidaritāte | ||
| + | |- | ||
| + | |- align="center" | ||
| + | | Aktivitātes raksturs, galvenās sociālās saites | ||
| + | | Vienveidīga morāle un reliģiskā apziņa | ||
| + | | Diferencēta - savstarpēja papildināšana, savstarpēja atkarība | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | Indivīda stāvoklis | ||
| + | | Kolektīvisms, koncentrēšanās uz grupu, kopību | ||
| + | | Individuālisms, koncentrēšanās uz indivīda autonomiju | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | Ekonomiskā struktūra | ||
| + | | Izolētas autarķiskas, pašpietiekošas struktūras | ||
| + | | Darba dalīšana, grupu savstarpēja atkarība, apmaiņa | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | Sociālā kontrole | ||
| + | | Represīvās tiesības, kriminālsodi (kriminālkodekss) | ||
| + | | Aizsargājošas (restitutīvas) tiesības, aizsargājoši kontrakti (civilkodekss) | ||
|} | |} | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. februāris, plkst. 09.53
Sabiedrība - cilvēce.
Mēģinot apjēgt lielās izmaiņas, kādas Eiropā bija vērojamas kapitālisma sabiedrības veidošanās laikā, jaunajos un jaunākajos laikos tika radīti dažādi hipotētiski sabiedrības modeļi, kuriem vajadzēja atspoguļot sabiedrības attīstības gaitu, fiksēt sasniegtos stāvokļus un parādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie bija tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības).
H.Spensers viens no pirmajiem iezīmēja sabiedrības attīstības polāros modeļus – militāro un industriālo sabiedrību:
| iezīmes | militārā sabiedrība | industriālā sabiedrība |
|---|---|---|
| Dominējošā orientācija | Teritoriju aizsardzība un iekarošana | Preču (pakalpojumu) ražošana un apmaiņa |
| Integrējošais (apvienojošais) princips | Spriegums, bargas sankcijas | Brīva kooperācija, vienošanās |
| Attiecības starp indivīdiem un valsti | Valsts dominēšana, brīvību ierobežošana | Valsts apkalpo indivīdu vajadzības |
| Attiecības starp valsti un citām organizācijām | Valsts monopols un dominēšana | Nevalstisko organizāciju autonomija |
| Politiskā struktūra | Centralizācija, autokrātija | Decentralizācija, demokrātija |
| Stratifikācija | Priekšrakstīts (noteikts) statuss, zema mobilitāte; ∑ - slēgta sabiedrība | Sasniegtais statuss, augsta mobilitāte, atklāta sabiedrība |
| Ekonomiskā aktivitāte | Autarķija, protekcionisms, pašpietiekamība | Savstarpēja ekonomiska atkarība, brīva tirdzniecība |
| Dominējošās vērtības | Drošsirdība, disciplīna, pakļaušanās, lojalitāte, patriotisms | Iniciatīva, atjautība, izgudrošanas spējas, neatkarība, auglīgums (efektivitāte) |
Dirkheims savai tipoloģijai par pamatu ņēma sociālo saišu dažādo kvalitāti: „mehāniskās solidaritātes” pamatā ir asinsradniecība, indivīdu un viņu funkciju līdzība un vāja attīstība; „organiskās solidaritātes” pamatā ir savstarpēja kooperācija, lomu un darbības veidu daudzveidība.:
| iezīmes | mehāniskā solidaritāte | organiskā solidaritāte |
|---|---|---|
| Aktivitātes raksturs, galvenās sociālās saites | Vienveidīga morāle un reliģiskā apziņa | Diferencēta - savstarpēja papildināšana, savstarpēja atkarība |
| Indivīda stāvoklis | Kolektīvisms, koncentrēšanās uz grupu, kopību | Individuālisms, koncentrēšanās uz indivīda autonomiju |
| Ekonomiskā struktūra | Izolētas autarķiskas, pašpietiekošas struktūras | Darba dalīšana, grupu savstarpēja atkarība, apmaiņa |
| Sociālā kontrole | Represīvās tiesības, kriminālsodi (kriminālkodekss) | Aizsargājošas (restitutīvas) tiesības, aizsargājoši kontrakti (civilkodekss) |
