Atšķirības starp "Komandekonomika" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. februāris, plkst. 13.14

Komandekonomika jeb plānotā ekonomika - pēc ekonomikas veida definēts sabiedrības modelis, kurā resursus ar plānošanas institūciju starpniecību pārdala valsts. Valsts institūcijas izveido ražošanas uzņēmumus un, atkarībā no plānotajām vajadzībām, dod tiem rīkojumus par noteiktas produkcijas ražošanu, attiecīgi iedalīdamas izejmateriālus, energoresursus, darbaspēka limitus un citus ražošanas līdzekļus, kā arī norādīdamas, cik daudz ar šiem resursiem jāsaražo, kur šo produkciju nogādāt un par kādām cenām to pārdot, lai sabiedrība tiktu apgādāta vienmērīgi. Raksturīgas šādas iezīmes:

• valdošais un noteicošais ir valsts īpašums;
• no augšas stingri reglamentētas uzņēmumu vertikālās un horizontālās saites;
• centralizēti noteiktas, stingri fiksētas cenas;
• centralizēti plānota nozaru attīstība;
• normēta izejvielu, energoresursu un produktu sadale;
• valsts monopols ārējā tirdzniecībā.

Komandekonomika savu efektivitāti spēj apliecināt ekstremālos apstākļos (piem., kara gadījumā), kad nepieciešama milzīgu resursu mērķtiecīga koncentrācija un ražošanas profilizācija - tāpēc krīžu gadījumā to izmanto ļoti daudzas valstis (piemēram, ASV Lielās depresijas gados, - bet miera apstākļos tā nespēj nodrošināt tik lielu augsmi kā tirgus ekonomika vai jauktā ekonomika.

Literatūra par šo tēmu

• Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga, 1996

• The Penguin Dictionary of Sociology. / Ed. Abercrombie N., Hill S., Turner B. - London, 1988