Atšķirības starp "Jauktā ekonomika" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* The Penguin Dictionary of Sociology. / Ed. Abercrombie N., Hill S., Turner B. - London, 1988 | * The Penguin Dictionary of Sociology. / Ed. Abercrombie N., Hill S., Turner B. - London, 1988 | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 12. februāris, plkst. 07.55
Jauktā ekonomika - pēc ekonomikas veida definēts sabiedrības modelis, kurā brīvā tirgus ekonomikai raksturīgā privātā uzņēmējdarbība apvienota ar lielāku vai mazāku valsts monopolu. Jauktajā ekonomikā līdzās tirgus spēkiem darbojas valsts, kas cenšas brīvu uzņēmējdarbību savienot ar tautsaimniecības plānošanu. Tas notiek, kontrolējot publiskos pakalpojumus, smago rūpniecību, subsidējot nozares, kas nevar piesaistīt lielus kapitālieguldījumus no privātiem avotiem. Jauktā ekonomika veidojās, pārvarot „mežonīgā” kapitālisma stihiskumu, nestabilitāti un anarhiju. Gandrīz visa XX gs. garumā attīstīto valstu valdības centušās nodrošināt ekonomisko stabilitāti, aizsargāt vietējā kapitāla un strādājošo intereses. Šo mērķu sasniegšanai valsts izmantoja savu ietekmi, pērkot preces un pakalpojumus, kā arī ar valsts subsīdiju un kapitālieguldījumu palīdzību. Attīstīto valstu lielākajā daļā sabiedrības interešu aizsardzība izpaudās, arī veidojot un attīstot valsts īpašumu rūpniecībā, regulējot privātās investīcijas kompāniju veidošanās gaitā (piemēram, līdzdarbojoties uzņēmumu izpirkšanas vai saplūšanas procesos), bet dažreiz pat kontrolējot (nosakot) darba algas un cenu līmeni. Daudzās zemēs valsts aktīvi iejaucas sociālajās attiecībās, nosakot sociālās apdrošināšanas un sociālās nodrošināšanas formas utt. Jaukto ekonomiku raksturo:
- privātā, kolektīvā (kooperatīvā) un valsts īpašuma līdzāspastāvēšana;
- daļēja konkurence;
- tirgus pašregulējošās darbības savienotas ar valsts realizētu plānošanu;
- valsts iejaukšanās tirgus attiecībās - valdības un privātā sektora ekonomiskās darbības koordinēšana, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, novērstu krīzes, inflāciju un bezdarbu;
- valsts līdzdalība ienākumu pārdalē, valsts un citādu fondu radīšana sociālai apdrošināšanai un nodrošināšanai.
Literatūra par šo tēmu
- Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga, 1996
- The Penguin Dictionary of Sociology. / Ed. Abercrombie N., Hill S., Turner B. - London, 1988
