Atšķirības starp "Bruņotais vilciens Nr5" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* 1 daļēji segta lokomotīve; | * 1 daļēji segta lokomotīve; | ||
* 2 divasu bruņuvagoni. | * 2 divasu bruņuvagoni. | ||
| + | * platforma | ||
Bruņojums: | Bruņojums: | ||
* 1 jūras lielgabals (12"), aizdeva Lielbritānijas kara flote; | * 1 jūras lielgabals (12"), aizdeva Lielbritānijas kara flote; | ||
| 9. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* sakaru sistēma. | * sakaru sistēma. | ||
| − | + | Tūlīt pēc stāšanās ierindā iesaistījās cīņās pret bermontiešiem un piedalījās Liepājas aizstāvēšanas kaujās 04.1919.-11.1919. 4. novembrī kaujā krita komandieris [[virsleitnants]] A.Klestrovs, kura vietā tika iecelts virsleitnants J.Dobelis. Šo cīņu laikā britu karaflote aizdeva vienu 12 mārciņu jūras lielgabalu ar apkalpi, 2 patšautenes un 49 granātas. 14. novembrī bruņuvilciens "Kalpaks" izsita bermontiešus no Saulesmuižas un atbalstīja kājnieku vienības cīņās pie Liepājas cietokšņa Vidusforta. 24. novembrī bruņuvilciens devās uz Priekuli, kur apsargāja tiltu pār Ventu līdz 26. novembrim, bet pēc tam atgriezās Liepājā. No 30. novembra komandieris [[virsleitnants]] K.Liberts. 2. decembrī tika ieskaitīts [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]], un tika pārsaukts par "bruņoto vilcienu Nr5". Bruņuvilciens tika pārdislocēts uz Jelgavu. 1919. gada decembra pirmajā pusē tika izformēts, apkalpi, materiālo daļu un bruņojumu pievienojot [[Bruņotais vilciens Nr4|4. Bruņotā vilcienam]]. | |
| − | |||
| − | 1919. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. februāris, plkst. 11.55
Bruņotais vilciens Nr4 jeb "Kalpaks" - vieglais bruņuvilciens Latvijas armijā 1919. gadā. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja 1919. gada 28. oktobrī Liepājas dzelzsceļa depo darbnīcās inženiera Sproģa vadībā.
Sastāvu veidoja:
- 1 daļēji segta lokomotīve;
- 2 divasu bruņuvagoni.
- platforma
Bruņojums:
- 1 jūras lielgabals (12"), aizdeva Lielbritānijas kara flote;
- 2 ložmetēji, aizdeva Lielbritānijas kara flote;
- sakaru sistēma.
Tūlīt pēc stāšanās ierindā iesaistījās cīņās pret bermontiešiem un piedalījās Liepājas aizstāvēšanas kaujās 04.1919.-11.1919. 4. novembrī kaujā krita komandieris virsleitnants A.Klestrovs, kura vietā tika iecelts virsleitnants J.Dobelis. Šo cīņu laikā britu karaflote aizdeva vienu 12 mārciņu jūras lielgabalu ar apkalpi, 2 patšautenes un 49 granātas. 14. novembrī bruņuvilciens "Kalpaks" izsita bermontiešus no Saulesmuižas un atbalstīja kājnieku vienības cīņās pie Liepājas cietokšņa Vidusforta. 24. novembrī bruņuvilciens devās uz Priekuli, kur apsargāja tiltu pār Ventu līdz 26. novembrim, bet pēc tam atgriezās Liepājā. No 30. novembra komandieris virsleitnants K.Liberts. 2. decembrī tika ieskaitīts Bruņotajā divizionā, un tika pārsaukts par "bruņoto vilcienu Nr5". Bruņuvilciens tika pārdislocēts uz Jelgavu. 1919. gada decembra pirmajā pusē tika izformēts, apkalpi, materiālo daļu un bruņojumu pievienojot 4. Bruņotā vilcienam.
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 88.-89. lpp.
- Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
- Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.
