Atšķirības starp "Jura krusts" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. februāris, plkst. 06.48

Svētā Jura krusts (kr. Георгиевский крест) - Krievijas impērijas militārs apbalvojums apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem par individuālu varonību un nopelniem kaujās (virsniekiem bija domāts Sv. Jura ordenis). Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Līdz 1913. gadam oficiālais nosaukums bija: Svētā Jura militārā ordeņa godazīme (Знак отличия Военного ордена), bet kopš 1913. gada - Jura krusts (Георгиевский крест). Sadzīvē (un neoficiālajos avotos: atmiņās, literatūrā, preses izdevumos u.tml.) bieži dēvēts dažādi: Zaldātu Jura krusts (солдатский Георгиевский крест). Ar to apbalvotie tika dēvēti par "Jura krusta kavalieriem". ApAr Sv. Jura krustu apbalvoti daudzi latviešu strēlnieki - 1. Pasaules kara un vēlāko Brīvības cīņu un 2. Pasaules kara dalībnieki.

Sudraba vai zelta krusts. Aversā, medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. Святой Георгий) vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Krusts piekārts oranžmelni svītrotā lentā. 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (иноверцы), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Republikas un pilsoņu kara laikā, - uz krusta lentas bija lauru zars.

1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam. Katrai pakāpei bija sava numerācijas kārtība. 1913. gadā tika apstiprināti Sv. Jura ordeņa jaunie statūti, kas mainīja arī Sv. Jura krusta uzskaiti - numerāciju sāka no jauna.

1856. gada 19. martā tika ieviestas četras Sv. Jura krusta pakāpes (augstākā bija 1. pakāpe). 1. un 2. pakāpju krusti tika izgatavoti no zelta, 2. un 3. pakāpju krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, 1. un 2. pakāpju krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (жёлтый металл - dzeltens metāls) vai "БМ" (белый металл - balts metāls).

Skat. arī Sv. Jura ordenis

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu