Atšķirības starp "Savstarpējās apdrošināšanas biedrība" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. marts, plkst. 09.50

Savstarpējās apdrošināšanas biedrība - savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvi, kuru uzdevums bija nodrošināties pret nelaimes gadījumiem. Apdrošināšanas kooperatīvi dalījās divās grupās: mantas apdrošināšanas biedrības, pie kurām piederēja ugunsapdrošināšanās, krusas apdrošināšanas un lopu apdrošināšanas kooperatīvi, un sociālās apdrošināšanas biedrības, no kurām raksturīgākās bija bāriņu un atraitņu kases, bēru kases un rekrūšu izpirkšanas biedrības. Ir netiešas norādes, ka sociālās apdrošināšanas rakstura biedrības mūsdienu Latvijas teritorijā pastāvējušas jau XVII gs., jo, piemēram, Rīgas 1710. gada kapitulācijas aktā rakstīts: “Tāpat arī visas pilsētas iestādes, kolēģijas, cunftes un biedrības paliek neaizskartas.” Bez tam arī katras cunftes noteikumos bijusi prasība sniegt palīdzību grūtībās nonākušajiem amata biedriem. Sevišķi rosīgi savstarpējās palīdzības biedrības sākušas dibināties XIX gs. pašā sākumā un šis process turpinājies visu gadsimtu, līdz šīs funkcijas sākusi pārņemt valsts sociālā apdrošināšana.

Biedru sastāvs ir bijis dažāds: gan noteiktas profesijas vai kārtas pārstāvjiem, gan – visām kārtām. Lielāko tiesu biedrības bijušas brīvprātīgas, ar pilnīgu vai daļēju pašpārvaldi. Līdzekļus tām gādājuši paši biedri. Bieži vien biedru maksimālais skaits bijis ierobežots, piemēram, 221 vai 300. Bēru kasē “Der Gute Wille”, kas dibinājusies 1806. gadā, varējuši iestāties zinību vīri, civilierēdņi, tirgotāji un amatnieki. Pirmie 41 biedri skaitījušies kases dibinātāji, kas veidojuši komiteju. Komiteja katru otro gadu dibināšanas dienā ievēlējusi 5 administratorus jeb valdi, kas kārtojusi visas kases lietas. Valdes locekļi vienojušies par pienākumu sadalīšanu. Augstākais lēmējorgāns biedrībā “Der Gute Wille” bija komiteja, kas ievēlēja valdi, lēma par biedru maksājumiem, kā arī uzņēma jaunus biedrus. Komitejas loceklis nedrīkstēja nepiedalīties sēdē, jo par to bija paredzēts sods viena dāldera apmērā. Biedru kopsapulce nebija paredzēta, taču kopības gara veicināšanai maija pirmajās dienās tika rīkota dibināšanas dienas svinēšana ar kopīgu maltīti. Par pieklājības normu ievērošanu maltītes laikā rūpējās valdes locekļi, turklāt biedri nedrīkstēja no maltītes izvairīties, par ko bija paredzēts 50 vērdiņu sods. Par maltītes rīkošanu katram biedram bijis jāiemaksā 50 vērdiņu. Kases līdzekļi veidojās no: iestāšanās naudas - 2 Alberta dālderi, 20 vērdiņi bija jāsamaksā par statūtu eksemplāru. Biedra nāves gadījumā katram biedram 8 dienu laikā bija jāiemaksā viens dālderis. Mirušā piederīgie 2 dienu laikā saņēma 200 dālderus. Pārējā summa palika kasei ikdienas darba izdevumu segšanai. Bija panākts, ka izmaksāto naudu nedrīkstēja apķīlāt kreditori, jo tā domāta tikai nelaiķa apbedīšanai un palicēju atbalstam. Par biedriem uzņēma cilvēkus, kuri nav vecāki par 50 gadiem, ir “veseli, darbīgi, tikumīgi, sātīgi un ar labu slavu”. Turklāt tādi, kurus pazīst vismaz 10 kases biedri. Vajadzības gadījumā biedrība saviem biedriem aizdevusi arī naudu.

Resursi internetā par šo tēmu

• Kooperācijas kustības vēsture Latvijā