Atšķirības starp "Latviešu strēlnieki" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|februāra revolūcijas]] ''latviešu strēlnieku'' (no kuriem visi bija [[1905. gada revolūcija]]s aculiecinieki, bet daudzi arī līdzdalībnieki) vairākums nostājās revolucionārās pozīcijās un apsveica [[patvaldība]]s gāšanu. 1917. gada aprīlī izveidojās [[Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja]] (''Iskolastrels''). 1917. gada maijā ''latviešu strēlnieku'' pulku delegātu 2. kongresā pieņēma [[LSD]] piedāvāto rezolūciju, izsakot neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i. Piedalījās [[Iskolats|Iskolata republikas]] izveidošanā un bija tās [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kodols. Sākoties [[Vācijas impērija]]s armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, ''latviešu strēlnieku'' pulki bija spiesti atkāpties uz Iekškrieviju (~12 000 dezertēja vai nepaspēja evakuēties, jo bija hospitāļos vai atvaļinājumā, nonākot vācu gūstā). | Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|februāra revolūcijas]] ''latviešu strēlnieku'' (no kuriem visi bija [[1905. gada revolūcija]]s aculiecinieki, bet daudzi arī līdzdalībnieki) vairākums nostājās revolucionārās pozīcijās un apsveica [[patvaldība]]s gāšanu. 1917. gada aprīlī izveidojās [[Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja]] (''Iskolastrels''). 1917. gada maijā ''latviešu strēlnieku'' pulku delegātu 2. kongresā pieņēma [[LSD]] piedāvāto rezolūciju, izsakot neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i. Piedalījās [[Iskolats|Iskolata republikas]] izveidošanā un bija tās [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kodols. Sākoties [[Vācijas impērija]]s armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, ''latviešu strēlnieku'' pulki bija spiesti atkāpties uz Iekškrieviju (~12 000 dezertēja vai nepaspēja evakuēties, jo bija hospitāļos vai atvaļinājumā, nonākot vācu gūstā). | ||
| − | Skat. arī [[latviešu sarkanie strēlnieki]] | + | Skat. arī: |
| + | * [[latviešu sarkanie strēlnieki]] | ||
| + | * [[Latviešu strēlnieku krūšu nozīme]] | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| 14. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
=== Attēlu galerija === | === Attēlu galerija === | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
Attēls:8_pulks1917.jpg|8. Valmieras pulka strēlnieki (1917.) | Attēls:8_pulks1917.jpg|8. Valmieras pulka strēlnieki (1917.) | ||
Attēls:4_pulks_1917.jpg|4. vidzemes pulka strēlnieks (1917.) | Attēls:4_pulks_1917.jpg|4. vidzemes pulka strēlnieks (1917.) | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. marts, plkst. 19.14
Latviešu strēlnieki (angl. latvian riflemen, vāc. Lettische Gewehrschützen, kr. латышские стрелки) - no latviešu tautības karavīriem komplektētas mononacionālas karaspēka daļas Krievijas impērijas armijā I Pasaules kara laikā (1915.-1917.), pakļautas Ziemeļrietumu frontes, vēlāk Ziemeļu frontes pavēlniecībai.
1915. gada 1. augustā Krievijas impērijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli Nr.21370 par latvioešu strēlnieku bataljonu dibināšanu.[1] Vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti 8 latviešu strēlnieku bataljoni (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons, 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons, 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons). No 1915. gada oktobra latviešu strēlnieki piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem (1915.). 1916. gada oktobrī bataljonus pārformēja par pulkiem un izveidoja 2 brigādes (~30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916. gada decembrī bija ~10 000 strēlnieku). Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), Nāves salas (04.-09.1916.), Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna (12.1916.-01.1917. Ziemassvētku kaujas), pie Mazās Juglas (09.1917.)
Pēc februāra revolūcijas latviešu strēlnieku (no kuriem visi bija 1905. gada revolūcijas aculiecinieki, bet daudzi arī līdzdalībnieki) vairākums nostājās revolucionārās pozīcijās un apsveica patvaldības gāšanu. 1917. gada aprīlī izveidojās Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja (Iskolastrels). 1917. gada maijā latviešu strēlnieku pulku delegātu 2. kongresā pieņēma LSD piedāvāto rezolūciju, izsakot neuzticību Krievijas Pagaidu valdībai. Piedalījās Iskolata republikas izveidošanā un bija tās bruņoto spēku kodols. Sākoties Vācijas impērijas armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, latviešu strēlnieku pulki bija spiesti atkāpties uz Iekškrieviju (~12 000 dezertēja vai nepaspēja evakuēties, jo bija hospitāļos vai atvaļinājumā, nonākot vācu gūstā).
Skat. arī:
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 323 д., 193 л.
Attēlu galerija
8. Valmieras pulka strēlnieki (1917.)
4. vidzemes pulka strēlnieks (1917.)
1917. gada 27. oktobrī (9. novembrī)
pirmais zenītložmetējs
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 119. lpp.
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 172.-173. lpp.
- Latviešu strēlnieki mūžības gaismā. / sast.i Goldmanis J. un Mednis E. - Strēlnieks, 1953. - 237 lpp.
- Memenis A. Strēlnieki : Latviešu strēlnieki I pasaules kar̦ā. - Junda: Rīga, 1995. - 245 lpp.
- Latviešu strēlnieki; literatūras rādītājs. / sast. O.Puce, O.Straumite. - Rīga, 1972. - 131 lpp.
