Atšķirības starp "Nīborgas traktāts" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nīborgas traktāts''' - līgums starp [[Dānijas karaliste|Dānijas]] [[Karalis|karali]] [[Frederiks II, Dānijas karalis|Fredriku II]] un [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapa]] pārstāvi Kristofu fon Minhauzenu. Pirmā daļa paredzēja Sāmsalas-Vīkas bīskapijas nonākšanu Dānijas karaļa pakļautībā, dodot tiesības karalim pārvaldīt bīskapiju bīskapu ''sedes volant'' laikā, kā arī iecelt bīskapu. Otrā daļa jeb pielikums paredzēja bīskapa katedras un īpašumu nodošanu [[Magnuss, Dānijas princis|hercogam Magnusam]], kā arī 30 000 dālderu samaksu iepriekšējam bīskapam Johanam fon Minhauzenam (summu jāsamaksā 2 gadu laikā kopš traktāta realizācijas un hercoga Magnusa ievēlēšanas par bīskapu [[Domkapituls|domkapitula]] sēdē). | + | '''Nīborgas traktāts''' - līgums starp [[Dānijas karaliste|Dānijas]] [[Karalis|karali]] [[Frederiks II, Dānijas karalis|Fredriku II]] un [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapa]] pārstāvi Kristofu fon Minhauzenu. Pirmā daļa paredzēja Sāmsalas-Vīkas bīskapijas nonākšanu Dānijas karaļa pakļautībā, dodot tiesības karalim pārvaldīt bīskapiju bīskapu ''sedes volant'' laikā, kā arī iecelt bīskapu. Otrā daļa jeb pielikums paredzēja bīskapa katedras un īpašumu nodošanu [[Magnuss, Dānijas princis|hercogam Magnusam]], kā arī 30 000 dālderu samaksu iepriekšējam bīskapam Johanam fon Minhauzenam (summu jāsamaksā 2 gadu laikā kopš traktāta realizācijas un hercoga Magnusa ievēlēšanas par bīskapu [[Domkapituls|domkapitula]] sēdē). 1560. gada 13. maijā Arensburgas (''Arensburg'', mūsd. Kuresāre) pilī bīskaps Johans svinīgi atteicās no amata un domkapituls par Sāmsalas-Vīkas bīskapu ievēlēja hercogu Magnusu. 1560. gada 16. jūnijā Johans fon Minhauzens no Dānijas karaļa kases saņēma 15 000 dālderu, bet 1562. gada 8. jūlijā – pārējo summu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 26. marts, plkst. 07.25
Nīborgas traktāts - līgums starp Dānijas karali Fredriku II un Sāmsalas-Vīkas bīskapa pārstāvi Kristofu fon Minhauzenu. Pirmā daļa paredzēja Sāmsalas-Vīkas bīskapijas nonākšanu Dānijas karaļa pakļautībā, dodot tiesības karalim pārvaldīt bīskapiju bīskapu sedes volant laikā, kā arī iecelt bīskapu. Otrā daļa jeb pielikums paredzēja bīskapa katedras un īpašumu nodošanu hercogam Magnusam, kā arī 30 000 dālderu samaksu iepriekšējam bīskapam Johanam fon Minhauzenam (summu jāsamaksā 2 gadu laikā kopš traktāta realizācijas un hercoga Magnusa ievēlēšanas par bīskapu domkapitula sēdē). 1560. gada 13. maijā Arensburgas (Arensburg, mūsd. Kuresāre) pilī bīskaps Johans svinīgi atteicās no amata un domkapituls par Sāmsalas-Vīkas bīskapu ievēlēja hercogu Magnusu. 1560. gada 16. jūnijā Johans fon Minhauzens no Dānijas karaļa kases saņēma 15 000 dālderu, bet 1562. gada 8. jūlijā – pārējo summu.
Literatūra par šo tēmu
- Donnert E. Der livländischeOrdensritterstaat und Rußland. Der livländische Krieg und die baltische Frage in der europäischen Politik 1558-1783. – Berlin, 1963. – S. 47.-48.
