Atšķirības starp "Mablī Gabriels Bonno de" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mabli.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Mabli.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
'''Gabriels Bonno de Mablī''' (''Gabriel Bonno de Mabli '', 1709.-1785.) - vēsturnieks un politisks domātājs. | '''Gabriels Bonno de Mablī''' (''Gabriel Bonno de Mabli '', 1709.-1785.) - vēsturnieks un politisks domātājs. | ||
| + | |||
| + | Dzimis 1709. gada 14. martā Grenoblē. [[Muižnieks]]. Izglītību guvis [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā un garīgajā seminārā. Vēlāk atteicies no [[Garīdzniecība|garīdznieka]] karjeras. Kopš 1742. gada [[Francijas karaliste]]s diplomātiskajā dienestā. 1746. gadā pameta dienestu un pievērsās zinātnei. Miris 1785. gada 23. aprīlī Parīzē. | ||
Savos politiskajos uzskatos sliecās uz viedokli, ka visoptimālākā sabiedrības iekārta balstīta uz īpašuma kopību. Uzskatīja, ka aizvēsturē pastāvējusī sociālā sistēma bijusi [[komunisms]], taču deformācijas sabiedrības attīstībā novedušas pie privātīpašuma, kas ecot visu pasaulē valdošo netikumu, melu un maldu cēlonis. Cilvēce esot tik tālu iegrimusi tajos, ka nespējot vairs atgriezties pie komunisma. Postulēja, ka iekārta, kuras pamatā ir privātīpašums, esot pretrunā ar cilvēku dabisko vienlīdzību un sociālajiem instinktiem. Tikai vienlīdzība sabiedrībā ļaujot cilvēkam justies laimīgam. Atzina tautas tiesības uz [[Revolūcija|revolūciju]], kad cilvēki ir pārliecinājušies, ka pakļauti netaisniem, nesaprātīgiem likumiem, taču citādā ceļā tos izmainīt nevar. Tomēr neuzskatīja revolūciju par priekšnoteikumu ideālās sabiedrības sasniegšanai, atzīstot to tikai par līdzekli konkrētu mērķu sasniegšanai. Visai ietekmēja [[Sociālisms|sociālisma]] ideju rašanos Rietumeiropā. Zināmākais darbs ir "Par likumdošanu jeb likumu principi" (1776.). | Savos politiskajos uzskatos sliecās uz viedokli, ka visoptimālākā sabiedrības iekārta balstīta uz īpašuma kopību. Uzskatīja, ka aizvēsturē pastāvējusī sociālā sistēma bijusi [[komunisms]], taču deformācijas sabiedrības attīstībā novedušas pie privātīpašuma, kas ecot visu pasaulē valdošo netikumu, melu un maldu cēlonis. Cilvēce esot tik tālu iegrimusi tajos, ka nespējot vairs atgriezties pie komunisma. Postulēja, ka iekārta, kuras pamatā ir privātīpašums, esot pretrunā ar cilvēku dabisko vienlīdzību un sociālajiem instinktiem. Tikai vienlīdzība sabiedrībā ļaujot cilvēkam justies laimīgam. Atzina tautas tiesības uz [[Revolūcija|revolūciju]], kad cilvēki ir pārliecinājušies, ka pakļauti netaisniem, nesaprātīgiem likumiem, taču citādā ceļā tos izmainīt nevar. Tomēr neuzskatīja revolūciju par priekšnoteikumu ideālās sabiedrības sasniegšanai, atzīstot to tikai par līdzekli konkrētu mērķu sasniegšanai. Visai ietekmēja [[Sociālisms|sociālisma]] ideju rašanos Rietumeiropā. Zināmākais darbs ir "Par likumdošanu jeb likumu principi" (1776.). | ||
| 13. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article072233.html Значение слова "Мабли Габриель Бонно де" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. aprīlis, plkst. 10.08
Gabriels Bonno de Mablī (Gabriel Bonno de Mabli , 1709.-1785.) - vēsturnieks un politisks domātājs.
Dzimis 1709. gada 14. martā Grenoblē. Muižnieks. Izglītību guvis jezuītu koledžā un garīgajā seminārā. Vēlāk atteicies no garīdznieka karjeras. Kopš 1742. gada Francijas karalistes diplomātiskajā dienestā. 1746. gadā pameta dienestu un pievērsās zinātnei. Miris 1785. gada 23. aprīlī Parīzē.
Savos politiskajos uzskatos sliecās uz viedokli, ka visoptimālākā sabiedrības iekārta balstīta uz īpašuma kopību. Uzskatīja, ka aizvēsturē pastāvējusī sociālā sistēma bijusi komunisms, taču deformācijas sabiedrības attīstībā novedušas pie privātīpašuma, kas ecot visu pasaulē valdošo netikumu, melu un maldu cēlonis. Cilvēce esot tik tālu iegrimusi tajos, ka nespējot vairs atgriezties pie komunisma. Postulēja, ka iekārta, kuras pamatā ir privātīpašums, esot pretrunā ar cilvēku dabisko vienlīdzību un sociālajiem instinktiem. Tikai vienlīdzība sabiedrībā ļaujot cilvēkam justies laimīgam. Atzina tautas tiesības uz revolūciju, kad cilvēki ir pārliecinājušies, ka pakļauti netaisniem, nesaprātīgiem likumiem, taču citādā ceļā tos izmainīt nevar. Tomēr neuzskatīja revolūciju par priekšnoteikumu ideālās sabiedrības sasniegšanai, atzīstot to tikai par līdzekli konkrētu mērķu sasniegšanai. Visai ietekmēja sociālisma ideju rašanos Rietumeiropā. Zināmākais darbs ir "Par likumdošanu jeb likumu principi" (1776.).
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 251. lpp.
