Atšķirības starp "Matriarhāts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Matriarhāts''' - hipotētiska sociālās organizācijas forma, posms cilvēces attīstībā, kura pastāvēšanu pieņēma savās teorijās XIX gs beigu, XX gs. pirmās puses antropologi (skat. [[Bahofens Johans Jakobs|Bahofens]]), balstoties uz aizvēstures materiālās kultūras liecībām par nozīmīgu sievietes lomu sabiedrībā. Saskaņā ar šo teoriju, ''matriarhātu'' raksturo sievietes dominējošā loma sabiedrībā. Pastāvot [[grupu laulība]]i, kā tas it kā esot bijis cilvēces attīstības sākotnējās stadijās, bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bija tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varēja konstatēt tikai pēc mātes un tika atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bija visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa [[ģints]] saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma sāka mazināties un dominēt sākuši vīrieši (t.s. [[patriarhāts]]. | + | '''Matriarhāts''' jeb '''mātes ģints laikmets''' (angl. ''matriarchy'', vāc. ''Matriarchat'', kr. ''матриархат; материнский род'') - hipotētiska sociālās organizācijas forma, posms (laikmets) cilvēces attīstībā, kura pastāvēšanu pieņēma savās teorijās XIX gs beigu, XX gs. pirmās puses antropologi (skat. [[Bahofens Johans Jakobs|Bahofens]]), balstoties uz aizvēstures materiālās kultūras liecībām par nozīmīgu sievietes lomu sabiedrībā. Saskaņā ar šo teoriju, ''matriarhātu'' raksturo sievietes dominējošā loma sabiedrībā. Pastāvot [[grupu laulība]]i, kā tas it kā esot bijis cilvēces attīstības sākotnējās stadijās, bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bija tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varēja konstatēt tikai pēc mātes un tika atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bija visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa [[ģints]] saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma sāka mazināties un dominēt sākuši vīrieši (t.s. [[patriarhāts]]). Teorijas piekritēji uzskatīja, ka ''matriarhāts'' bijis sastopams "visām tautām bez izņēmuma", pat ja par kādu kultūru navšādu ziņu. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. jūnijs, plkst. 08.21
Matriarhāts jeb mātes ģints laikmets (angl. matriarchy, vāc. Matriarchat, kr. матриархат; материнский род) - hipotētiska sociālās organizācijas forma, posms (laikmets) cilvēces attīstībā, kura pastāvēšanu pieņēma savās teorijās XIX gs beigu, XX gs. pirmās puses antropologi (skat. Bahofens), balstoties uz aizvēstures materiālās kultūras liecībām par nozīmīgu sievietes lomu sabiedrībā. Saskaņā ar šo teoriju, matriarhātu raksturo sievietes dominējošā loma sabiedrībā. Pastāvot grupu laulībai, kā tas it kā esot bijis cilvēces attīstības sākotnējās stadijās, bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bija tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varēja konstatēt tikai pēc mātes un tika atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bija visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa ģints saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma sāka mazināties un dominēt sākuši vīrieši (t.s. patriarhāts). Teorijas piekritēji uzskatīja, ka matriarhāts bijis sastopams "visām tautām bez izņēmuma", pat ja par kādu kultūru navšādu ziņu.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 267. lpp.
- Морган Л.Г., Древнее общество. - Ленинград, 1934
- Бутинов Н.А., О первобытной лингвистической непрерывности в Австралии. // Советская этнография, 1951, № 2
- Токарев С.А., Проблема типов этнических общностей. // Вопросы философии, 1964, № 11
- Бромлей Ю.В., Этнос и этнография. - Москва, 1973.
