Atšķirības starp "Meljē Žans" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
Dzimis 1664. gada jūnijā Mazernī ciemā, Šampaņas provincē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Audēja dēls. Pēc vecāku gribas izvēlējās [[Garīdzniecība|garīdznieka]] karjeru - uzsāka mācības Reimsas garīgajā seminārā, ordinēts 1689. gadā un nosūtīts uz Etrepiņjī draudzi (tikai 12 km no dzimtā ciema), kur nodzīvoja visu atlikušo mūžu (Parīzē bijis tikai reizi). Miris 1729. gada 6. jūlijā Etrepiņjī.
 
Dzimis 1664. gada jūnijā Mazernī ciemā, Šampaņas provincē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Audēja dēls. Pēc vecāku gribas izvēlējās [[Garīdzniecība|garīdznieka]] karjeru - uzsāka mācības Reimsas garīgajā seminārā, ordinēts 1689. gadā un nosūtīts uz Etrepiņjī draudzi (tikai 12 km no dzimtā ciema), kur nodzīvoja visu atlikušo mūžu (Parīzē bijis tikai reizi). Miris 1729. gada 6. jūlijā Etrepiņjī.
  
Viņa vienīgais lielāka apjoma darbs ir īsi pirms nāves uzrakstītais "Testaments" kas, kaut arī pilnā versijā tika izdots tikai 1864. gadā Amsterdamā, tā noraksti tika izplatīti uzreiz pēc autora nāves un Meljē idejas kā svaigas un oriģinālas bija visai populāras tā laika intelektuāļu vidē. Meljē kritizēja sociālo netaisnīgumu, aicināja veidot nākotnes sabiedrību, kurā būtu mantas kopīpašums. Pēc viņa domām, apspiesto [[Kārta|kārtu]] apvienošanās un sacelšanās ir nepieciešams pamatfaktors, lai varētu uzsākt pāreju uz jaunu sabiedrību, kurā nebūtu bagāto un nabago, apspiedēju un apspiesto, dīkdieņu un pārstrādājušos. Raksturīgi, ka Meljē sociālā koncepcija nav vis pašmērkis, bet tikai līdzeklis cīņā pret reliģiju, kurā viņš saskatīja visu sociālo nelaimju pamatcēloni.
+
Viņa vienīgais lielāka apjoma darbs ir īsi pirms nāves uzrakstītais "Testaments" kas, kaut arī pilnā versijā tika izdots tikai 1864. gadā Amsterdamā, tā noraksti tika izplatīti uzreiz pēc autora nāves<ref>Manuskripts bijis uzrakstīts 3 eksemplāros, no kuriem viens bija pievienots testamentam ar norādi nolasīt draudzei, otrs nosūtīts Reimsas arhibīskapam, bet trešais - nosūtīts autora paziņam advokātam Lerū, liberālim uzskatos, kurš to pārrakstīja un izplatīja tālāk.</ref> un Meljē idejas kā svaigas un oriģinālas bija visai populāras tā laika intelektuāļu vidē. Meljē kritizēja sociālo netaisnīgumu, aicināja veidot nākotnes sabiedrību, kurā būtu mantas kopīpašums. Pēc viņa domām, apspiesto [[Kārta|kārtu]] apvienošanās un sacelšanās ir nepieciešams pamatfaktors, lai varētu uzsākt pāreju uz jaunu sabiedrību, kurā nebūtu bagāto un nabago, apspiedēju un apspiesto, dīkdieņu un pārstrādājušos. Raksturīgi, ka Meljē sociālā koncepcija nav vis pašmērkis, bet tikai līdzeklis cīņā pret reliģiju, kurā viņš saskatīja visu sociālo nelaimju pamatcēloni.
 +
 
 +
==== Atsauces un piezīmes ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. jūnijs, plkst. 11.13

Žans Meljē (Jean Meslier, 1664.-1729.) - garīdznieks, filosofs ateists, utopiskais sociālists.

Dzimis 1664. gada jūnijā Mazernī ciemā, Šampaņas provincē, Francijas karalistē. Audēja dēls. Pēc vecāku gribas izvēlējās garīdznieka karjeru - uzsāka mācības Reimsas garīgajā seminārā, ordinēts 1689. gadā un nosūtīts uz Etrepiņjī draudzi (tikai 12 km no dzimtā ciema), kur nodzīvoja visu atlikušo mūžu (Parīzē bijis tikai reizi). Miris 1729. gada 6. jūlijā Etrepiņjī.

Viņa vienīgais lielāka apjoma darbs ir īsi pirms nāves uzrakstītais "Testaments" kas, kaut arī pilnā versijā tika izdots tikai 1864. gadā Amsterdamā, tā noraksti tika izplatīti uzreiz pēc autora nāves[1] un Meljē idejas kā svaigas un oriģinālas bija visai populāras tā laika intelektuāļu vidē. Meljē kritizēja sociālo netaisnīgumu, aicināja veidot nākotnes sabiedrību, kurā būtu mantas kopīpašums. Pēc viņa domām, apspiesto kārtu apvienošanās un sacelšanās ir nepieciešams pamatfaktors, lai varētu uzsākt pāreju uz jaunu sabiedrību, kurā nebūtu bagāto un nabago, apspiedēju un apspiesto, dīkdieņu un pārstrādājušos. Raksturīgi, ka Meljē sociālā koncepcija nav vis pašmērkis, bet tikai līdzeklis cīņā pret reliģiju, kurā viņš saskatīja visu sociālo nelaimju pamatcēloni.

Atsauces un piezīmes

  1. Manuskripts bijis uzrakstīts 3 eksemplāros, no kuriem viens bija pievienots testamentam ar norādi nolasīt draudzei, otrs nosūtīts Reimsas arhibīskapam, bet trešais - nosūtīts autora paziņam advokātam Lerū, liberālim uzskatos, kurš to pārrakstīja un izplatīja tālāk.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 268. lpp.

  • Etudes sur ie curé Meslier. - Paris, 1966

  • Деборин А.М. Ж. Мелье. // Вопросы философии», 1954, № 1
  • Поршнев Б.Ф. Мелье. - Москва, 1964

Resursi internetā par šo tēmu