Atšķirības starp "Mērings Francis" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. jūnijs, plkst. 08.13
Francis Mērings (1846.-1919.) - vācu strādnieku kustības aktīvists, viens no Vācijas komunistiskās partijas dibinātājiem, vēsturnieks, literatūrzinātnieks un publicists.
Dzimis 1846. gadā. Mērings izdeva pirmos Marksa un engelsa darbus.
Uzskatos vērojama vācu klasiskās filosofijas pamats, kā arī Lasāla idejas. Uzskatīja, ka dabas izzināšanai pietiek ar mehānistiskā materiālisma pamatu. Kā marksists pārstāvēja šīs ideoloģijas kreiso, radikālo spārnu. Publikācijās aktīvi apkaroja revizionistiskās idejas (Bernšteins, Kamfmeijers u.c.), vērsās pret moderno socioloģiju (Brentano, Barts u.c.) un pret neokantismu ("ētiskais sociālisms", "Vēsturiskais materiālisms", "Kants un sociālisms", "Kants, Dīcgens, Mahs un vēsturiskais materiālisms" u.c.). Centās pierādīt, ka savā būtībā Šopenhauera, Nīčes, E.Hartmaņa koncepcijas bijušas reakcionāras un apspiestajām šķirām naidīgas. Pievērsies arī jauno laiku vēsturei, sarakstot "Vācijas sociāldemokrātijas vēsture" (4 sēj., 1897.-1898.), "Kārlis Markss" (1918.), "Leģenda par Lesingu" (1892.). Darbojās arī literatūrzinātnē, kur viņa zināmākais devums ir "Izlūkgājiens estētikā" (1898.-1899.) "Šillers" (1905.) u.c., kuros kritizē∆a Kanta estētiku, ideju par "mākslu mākslai", naturālismu.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 269. lpp.
