Atšķirības starp "Triāriji" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Praetorians_relief.jpg|right|thumb|200px|Pretoriāņi marmora cilnī, II gs.]] | [[Attēls:Praetorians_relief.jpg|right|thumb|200px|Pretoriāņi marmora cilnī, II gs.]] | ||
| − | '''Triāriji''' (lat. ''triarii'', no ''tres'' - "trīs") - smagi bruņoti kājnieki [[Romiešu leģions|leģiona]] sastāvā IV-II gs. p.m.ē. Sākotnēji ''triāriji'' bija vīrieši no 1. īpašuma šķiras, kurus kaujas ierindā izvietoja trešajā līnijā (no kurienes nosaukums). Kopš II gs.p.m.ē. par ''triārijiem'' dēvēja 40-45 gadus vecus karavīrus - kuriem bija lielāks fiziskais spēks, pieredze un labāka cīņas prasme, taču vecuma dēļ jau mazinājās izturība ilgstoši cīnīties, - kuri kaujā tika iesaistīti tikai pašā pēdējā brīdī, lai tie salauztu pretinieka ierindu un mainītu kaujas gaitu. | + | '''Triāriji''' (lat. ''triarii'', no ''tres'' - "trīs") - smagi bruņoti kājnieki [[Romiešu leģions|leģiona]] sastāvā IV-II gs. p.m.ē. Sākotnēji ''triāriji'' bija vīrieši no 1. īpašuma šķiras, kurus kaujas ierindā izvietoja trešajā līnijā (no kurienes nosaukums). Kopš II gs.p.m.ē. par ''triārijiem'' dēvēja 40-45 gadus vecus karavīrus - kuriem bija lielāks fiziskais spēks, pieredze (dienestā vismaz 15 gadus) un labāka cīņas prasme, taču vecuma dēļ jau mazinājās izturība ilgstoši cīnīties, - kuri kaujā tika iesaistīti tikai pašā pēdējā brīdī, lai tie salauztu pretinieka ierindu un mainītu kaujas gaitu. Sākotnēji ''triāriji'' veidoja 10 [[manipula]]s (60 ''triāriji'' katrā). Gadījumā, ja priekšējās līnijas, kuras veidoja [[prinkipi]], [[hastati]], sāka atkāpties, ''triāriji'' izveidoja [[Falanga|falangu]], kurai pretinieku bija jāaptur un jādod iespēja pārējām vienībām pārgrupēties pretuzbrukumam. Ja pretinieka kavalērija draudēja apiet leģiona kaujas līniju, draudot ar uzbrukumu no sāniem vai aizmugures, tieši ''triāriju'' manipulas pārvietojās, apturot šo uzbrukumu. Retumis ''triārijus'' izmantoja triecienam no flanga, bet biežāk paturēja leģiona nometnes apsargāšanai. Pēc [[Marija reforma]]s ''triāriji'' saglabāja savu nosaukumu, taču vairs neveidoja atsevišķas vienības, bet tika iekļauti parasto [[Kohorta|kohortu]] kaujas sastāvā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. jūnijs, plkst. 06.33
Triāriji (lat. triarii, no tres - "trīs") - smagi bruņoti kājnieki leģiona sastāvā IV-II gs. p.m.ē. Sākotnēji triāriji bija vīrieši no 1. īpašuma šķiras, kurus kaujas ierindā izvietoja trešajā līnijā (no kurienes nosaukums). Kopš II gs.p.m.ē. par triārijiem dēvēja 40-45 gadus vecus karavīrus - kuriem bija lielāks fiziskais spēks, pieredze (dienestā vismaz 15 gadus) un labāka cīņas prasme, taču vecuma dēļ jau mazinājās izturība ilgstoši cīnīties, - kuri kaujā tika iesaistīti tikai pašā pēdējā brīdī, lai tie salauztu pretinieka ierindu un mainītu kaujas gaitu. Sākotnēji triāriji veidoja 10 manipulas (60 triāriji katrā). Gadījumā, ja priekšējās līnijas, kuras veidoja prinkipi, hastati, sāka atkāpties, triāriji izveidoja falangu, kurai pretinieku bija jāaptur un jādod iespēja pārējām vienībām pārgrupēties pretuzbrukumam. Ja pretinieka kavalērija draudēja apiet leģiona kaujas līniju, draudot ar uzbrukumu no sāniem vai aizmugures, tieši triāriju manipulas pārvietojās, apturot šo uzbrukumu. Retumis triārijus izmantoja triecienam no flanga, bet biežāk paturēja leģiona nometnes apsargāšanai. Pēc Marija reformas triāriji saglabāja savu nosaukumu, taču vairs neveidoja atsevišķas vienības, bet tika iekļauti parasto kohortu kaujas sastāvā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
