Atšķirības starp "Algotņi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=59&Itemid=18 Elizabete Rubina. Algotņi. // Crimes of war. What the public should know. / Edited by Roy Gutman and David Rieff, legal Editor Kenneth Anderson. - W.W. Norton & company: NewYork-London, 1999] | ||
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | [[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 1. jūlijs, plkst. 06.26
Algotņi - (angl. mercenaries, vāc. Soldners, Soldnertruppen, kr. наемники) - profesionālas militārpersonas, kas par militāro dienestu un uzdevumu pildīšanu saņem atalgojumu. Algotņi varēja pārdot savus pakalpojumus gan individuāli, gan veidot jau pastāvīgas algotņu vienības, kas savus pakalpojumus pārdeva kolektīvi. Šādas algotņu daļas zināmas praktiski visās zemēs kopš senajiem laikiem. Algotņu vienības (piemēram, Francijas ārzemnieku leģions u.c.) pastāv arī mūsdienās, taču kopš XX gs. otrās puses visizplatītākais algotņu veids ir t.s. apsardzes uzņēmumi, kurus valsts vara noalgo karadarbības veikšanai un okupācijas režīma uzturēšanai okupētajā teritorijā.
Skat. arī landsknehti.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 124. lpp.
