Atšķirības starp "Imantas pulks" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. jūlijs, plkst. 11.47

Imantas pulks - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība Sibīrijā no 1918. līdz 1920. gadam. 1918. gada 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par latviešu pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka izveidošanas oficiālais mērķis bija cīņa pret Vāciju un tās sabiedrotajiem Urālu frontē, tomēr Centrālā biroja patiesais nolūks bija paglābt Sibīrijas latviešu kolonistus un bēgļus no Krievijas pilsoņu kara un pārvest tos uz Latviju. 1919. gada beigās Imantas pulkā jau bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori. Kareivju sagatavošana notika latviski, bet viņiem mācīja arī angļu un franču valodu. Karavīri valkāja īpatnējas formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulka uzturēšanu un apbruņošanu uzņēmās Francija, bet pulks pildīja misijas uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās policijas patruļās u.tml.

Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos:

• 1920. gada 25. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gweneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, viņi Rīgā nokļuva ar kuģi Pomona.
• tvaikonis "Dania" sekoja 23. martā un pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā;
• pēdējie Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.