Atšķirības starp "Grenadieri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Grenadieri''' (no fr. ''grenade'' - "granāta"; fr./angl. ''grenadiers'') - kājnieku veids Eiropas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] XVII-XX gs. Sākotnēji par ''grenadieriem'' sāka dēvēt kareivjus, kas tika īpaši apmācīti [[rokas granāta]]s mešanā, lai ieņemtu pretinieka [[forifikācija]]s būves - šāda karavīru kategorija pirmo reizi Eiropā tika ieviesta Anglijas karalistē 1667. gadā. | + | '''Grenadieri''' (no fr. ''grenade'' - "granāta"; fr./angl. ''grenadiers'') - kājnieku veids Eiropas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] XVII-XX gs. Sākotnēji par ''grenadieriem'' sāka dēvēt kareivjus, kas tika īpaši apmācīti [[rokas granāta]]s mešanā, lai ieņemtu pretinieka [[forifikācija]]s būves - šāda karavīru kategorija pirmo reizi Eiropā tika ieviesta Anglijas karalistē 1667. gadā. Vēlāk sāka veidot īpašas ''grenadieru'' grupas, kuras izvietoja karaspēka vienību centrā un flangos. XVIII gs. sāka veidot jau atsevišķas ''grenadieru'' izlases apakšvienības un vienības kā smago kājnieki izlases daļas. Kā ar papildus aprīkojumu (smagie ložmetēji, rokas artilērija u.tml.) apgādāti kājnieki, kā karaspēķa veids pastāv arī mūsdienās. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 16. augusts, plkst. 12.23
Grenadieri (no fr. grenade - "granāta"; fr./angl. grenadiers) - kājnieku veids Eiropas valstu bruņotajos spēkos XVII-XX gs. Sākotnēji par grenadieriem sāka dēvēt kareivjus, kas tika īpaši apmācīti rokas granātas mešanā, lai ieņemtu pretinieka forifikācijas būves - šāda karavīru kategorija pirmo reizi Eiropā tika ieviesta Anglijas karalistē 1667. gadā. Vēlāk sāka veidot īpašas grenadieru grupas, kuras izvietoja karaspēka vienību centrā un flangos. XVIII gs. sāka veidot jau atsevišķas grenadieru izlases apakšvienības un vienības kā smago kājnieki izlases daļas. Kā ar papildus aprīkojumu (smagie ložmetēji, rokas artilērija u.tml.) apgādāti kājnieki, kā karaspēķa veids pastāv arī mūsdienās.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 126. lpp.