Atšķirības starp "Firstenbergs Vilhelms fon" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 9. oktobris, plkst. 10.33

Vilhelms fon Firstenbergs (Wilhelm von Fürstenberg; 1500.-1564) - Livonijas ordeņa mestrs laikā no 1557. gada septembra līdz 1559. gada septembrim. Dzimis Vestfālenē. Bijis Ašerādenas (1524.-1535.), Dinaburgas (1535.-1554.) un Vilandes (1554.-1557.) komturs.

Komentāri

1556. marta landtāgā fon Firstenbergu ievēlēja par ordeņa mestra fon Galena koadjutoru, kas nozīmēja Lietuvas lielkņazistei naidīgās partijas uzvaru un sagādāja ordenim. Lietuvai draudzīgais zemes maršals fon Minsters, kas bija pretendējis uz koadjutora vietu, meklēja Polijas un Prūsijas aizstāvību. Fon Firstenbergs iebruka Rīgas virsbīskapijā un saņēma gūstā Polijas sabiedroto bīskapu Vilhelmu un viņa koadjūtoru Kristofu. 1557. septembrī fon Firstenbergs pēc maijā mirušā Galena tika ievēlēts par ordeņa mestru. 1558. janvārī maskavieši iebruka Tērbatas bīskapijā un Virijā, nekur nesastapot nopietnu pretošanos. 12. maijā Narva krita krievu rokās, 30. jūnijā padevās stiprā Vastsettinna, un fon Firstenbergs bija spiests atkāpties uz Valku, kur viņu sagaidīja smags iekšpolitisks pārsteigums: Vilandes komturu Gothardu Ketleru 9. jūlijā ievēlēja par mestra koadjutoru. Fon Firstenberga centieniem rast palīdzību Dānijā nebija nekādu panākumu. 1559. gada 17. septembrī Vennas sanāksmē ordeņa vadība tika informēta, ka Polija un Lietuva ar mieru palīdzēt ordenim, ja fon Firstenbergu pilnīgi atstādina no mestra amata. Fon Firstenbegam nodeva mūža lietošanā Vilande, Tarvastes un Helmes pilis, savukārt fon Firstenbergs demisionēja, un devās uz Vilandi, kur bija Vilandes pils komturs līdz tās krišanai 1560. gada 21. augustā, kad viņu saņēma gūstā un aizveda uz Maskaviju, kur viņš gūstā mira 1568. gadā.