Atšķirības starp "Patristika" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Patristika''' (no lat. ''pater'' - "tēvs") - [[Kristietība|kristīgās]] teoloģijas ģenēzes sākumposms III-VII gs., [[Baznīcas tēvi|baznīcas tēvu]] veidota teoloģija un apoloģētika, teorētiski noformulējot ticības pamatnostādnes un aizstāvot tās pret [[neoplatonisms|pagānisko domātāju]] (Celzs u.c.) pausto kritiku. Zināmākie ''patristikas'' pārstāvji ir Tertuliāns | + | '''Patristika''' (no lat. ''pater'' - "tēvs") - [[Kristietība|kristīgās]] teoloģijas ģenēzes sākumposms III-VII gs., [[Baznīcas tēvi|baznīcas tēvu]] veidota teoloģija un apoloģētika, teorētiski noformulējot ticības pamatnostādnes un aizstāvot tās pret [[neoplatonisms|pagānisko domātāju]] (Celzs u.c.) pausto kritiku. Zināmākie ''patristikas'' pārstāvji ir Tertuliāns, [[Klements no Aleksandrijas|Aleksandrijas Klements]], Origens un [[Aurēlijs Augustīns|Augustīns]]. Rietumos ''patristikas'' laiks ilga līdz VII gs. sākumam, kur pēdējais tās pārstāvis bija Seviļas Isidors, Austrumos - vēl dažus gadsimtus ilgāk, līdz Damaskas Jānim un Fotijam. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 27. augusts, plkst. 11.25
Patristika (no lat. pater - "tēvs") - kristīgās teoloģijas ģenēzes sākumposms III-VII gs., baznīcas tēvu veidota teoloģija un apoloģētika, teorētiski noformulējot ticības pamatnostādnes un aizstāvot tās pret pagānisko domātāju (Celzs u.c.) pausto kritiku. Zināmākie patristikas pārstāvji ir Tertuliāns, Aleksandrijas Klements, Origens un Augustīns. Rietumos patristikas laiks ilga līdz VII gs. sākumam, kur pēdējais tās pārstāvis bija Seviļas Isidors, Austrumos - vēl dažus gadsimtus ilgāk, līdz Damaskas Jānim un Fotijam.
Literatūra
- Patristika. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 321. lpp.
- Rubenis A. Ētika: Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. - Zvaigzne ABS: Rīga, 2004., 192 lpp. ISBN 9984362841
