Atšķirības starp "Ķīniešu īpašvārdu atveidošana" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
(Avots)
333. rindiņa: 333. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
== Avots ==
 
  
* [http://lv.wikipedia.org/wiki/Piņjiņa_tabula Piņjiņa tabula Vikipēdijā]
 
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. jūlijs, plkst. 12.26

Šī piņjiņa tabula ir pilnīgs visu standarta ķīniešu mandarīnu valodā lietoto haņu piņjiņa zilbju uzskaitījums. Katra zilbe tabulas šūnā ir veidota no iniciālēm (ailēs) un finālēm (rindās). Tukša šūna nozīmē, ka attiecīgā zilbe nepastāv standarta ķīniešu valodā.

Tabula ataino iespējamās iniciāļu un fināļu kombinācijas, bet neaptver izrunas toņus, kas ir tikpat svarīgi pareizai izrunai ķīniešu valodā. Dažām zilbēm var piemērot visus 5 toņus, lielākajai daļai nē. Dažām pielieto tikai vienu toni.

Tabulas uzbūve

Fināles tiek grupētas a, i, u un ü apakšgrupās.

i, u un ü grupas nozīmē šādu fināļu kombinācijas ar a grupas finālēm. Piemēram:

  • Grupa i: i+ao=iao, i+ê=ie, i+ou=iu
  • Grupa u: u+ai=ui, u+ing=ong
  • Grupa ü: ü+ê=ue, ü+ing=iong

Lielākā daļa zilbju ir iniciāļu un fināļu kombinācija, tomēr dažām zilbēm nav iniciāļu. Piņjiņā tas tiek attēlots sekojoši:

  • ja fināle sākas ar i, to aizvieto ar y
  • ja fināle sākas ar u, to aizvieto ar w
  • ja fināle sākas ar ü, to aizvieto ar yu
  • atkāpes no aprakstītā likuma atzīmētas tabulā ar dzeltenu krāsu beziniciāļu ailē.

Jāpiezīmē, ka y, w un yu aizvietošana nemaina šo fināļu izrunu beziniciāļu zilbēs. Šos variantus lieto, lai novērstu pārpratumus piņjiņa rakstībā. Piemēram, "uen" un "ian" apvienojot kā "uenian", to var saprast kā:

  • "uen-ian",
  • "uen-i-an",
  • "u-en-i-an".

Tādēļ zilbes raksta "wen" un "yan", kā rezultātā rodas nepārprotams "wenyan".

Tabula

Piņjiņa zilbes tabulā attēlotas taisnrakstā, latviskie atveidojumi (skat. Staburova) - slīprakstā.

Pamatzilbes

Piņjiņa
tabula
Iniciāles Piņjiņa
tabula
b/i b p m f d t n l g k h j q x zh ch sh r z c s
"a"
grupas fināles
-i zhi
dži
chi
či
shi
ši
ri
ži
zi
dzi
ci
ci
si
si
-i "a"
grupas fināles
a a
a
ba
ba
pa
pa
ma
ma
fa
fa
dada ta
ta
na
na
la
la
ga
ga
ka
ka
ha
ha
zha
dža
cha
ča
sha
ša
za
dza
ca
ca
sa
sa
a
o o
o
bo
bo
po
po
mo
mo
fo
fo
o
e e
e
me
me
de
de
te
te
ne
ne
le
le
ge
ge
ke
ke
he
he
zhe
dže
che
če
she
še
re
že
ze
dze
ce
ce
se
se
e
ê ê
e
ê
ai ai
ai
bai
bai
pai
pai
mai
mai
dai
dai
tai
tai
nai
nai
lai
lai
gai
gai
kai
kai
hai
hai
zhai
džai
chai
čai
shai
šai
zai
dzai
cai
cai
sai
sai
ai
ei ei
ei
bei
bei
pei
pei
mei
mei
fei
fei
dei
dei
nei
nei
lei
lei
gei
gei
hei
hei
zhei
džei
shei
šei
zei
dzei
ei
ao ao
ao
bao
bao
pao
pao
mao
mao
dao
dao
tao
tao
nao
nao
lao
lao
gao
gao
kao
kao
hao
hao
zhao
džao
chao
čao
shao
šao
rao
žao
zao
dzao
cao
cao
sao
sao
ao
ou ou
ou
pou
pou
mou
mou
fou
fou
dou
dou
tou
tou
nou
nou
lou
lou
gou
gou
kou
kou
hou
hou
zhou
džou
chou
čou
shou
šou
rou
žou
zou
dzou
cou
cou
sou
sou
ou
an an
ban
baņ
pan
paņ
man
maņ
fan
faņ
dan
daņ
tan
taņ
nan
naņ
lan
laņ
gan
gaņ
kan
kaņ
han
haņ
zhan
džaņ
chan
čaņ
shan
šaņ
ran
žaņ
zan
dzaņ
can
caņ
san
saņ
an
en en
ben
beņ
pen
peņ
men
meņ
fen
feņ
nen
neņ
gen
geņ
ken
keņ
hen
heņ
zhen
džeņ
chen
čeņ
shen
šeņ
ren
žeņ
zen
dzeņ
cen
ceņ
sen
seņ
en
ang ang
an
bang
ban
pang
pan
mang
man
fang
fan
dang
dan
tang
tan
nang
nan
lang
lan
gang
gan
kang
kan
hang
han
zhang
džan
chang
čan
shang
šan
rang
žan
zang
dzan
cang
can
sang
san
ang
eng eng
en
beng
ben
peng
pen
meng
men
feng
fen
deng
den
teng
ten
neng
nen
leng
len
geng
gen
keng
ken
heng
hen
zheng
džen
cheng
čen
sheng
šen
reng
žen
zeng
dzen
ceng
cen
seng
sen
eng
er er
er
er
"i"
grupas fināles
i yi
i / ji
bi
bi
pi
pi
mi
mi
di
di
ti
ti
ni
ni
li
li
ji
dzji
qi
cji
xi
sji
i "i"
grupas fināles
ia ya
ja
lia
lia
jia
dzja
qia
cja
xia
sja
ia
io yo
jo
io
ie ye
je
bie
bie
pie
pie
mie
mie
die
die
tie
tie
nie
nie
lie
lie
jie
dzje
qie
cje
xie
sje
ie
iai yai
jai
iai
iao yao
jao
biao
biao
piao
piao
miao
miao
diao
diao
tiao
tiao
niao
niao
liao
liao
jiao
dzjao
qiao
cjao
xiao
sjao
iao
iu you
jou
miu
miu
diu
diu
niu
niu
liu
liu
jiu
dzju
qiu
cju
xiu
sju
iu
ian yan
jaņ
bian
biaņ
pian
piaņ
mian
miaņ
dian
diaņ
tian
tiaņ
nian
niaņ
lian
liaņ
jian
dzjaņ
qian
cjaņ
xian
sjaņ
ian
in yin
/ jiņ
bin
biņ
pin
piņ
min
miņ
nin
niņ
lin
liņ
jin
dzjiņ
qin
cjiņ
xin
sjiņ
in
iang yang
jan
niang
nian
liang
lian
jiang
dzjan
qiang
cjan
xiang
sjan
iang
ing ying
in / jin
bing
bin
ping
pin
ming
min
ding
din
ting
tin
ning
nin
ling
lin
jing
dzjin
qing
cjin
xing
sjin
ing
"u"
grupas fināles
u wu
u / vu
bu
bu
pu
pu
mu
mu
fu
fu
du
du
tu
tu
nu
nu
lu
lu
gu
gu
ku
ku
hu
hu
zhu
džu
chu
ču
shu
šu
ru
žu
zu
dzu
cu
cu
su
su
u "u"
grupas fināles
ua wa
va
gua
gua
kua
kua
hua
hua
zhua
džua
chua
čua
shua
šua
ua
uo wo
vo
duo
duo
tuo
tuo
nuo
nuo
luo
luo
guo
guo
kuo
kuo
huo
huo
zhuo
džuo
chuo
čuo
shuo
šuo
ruo
žuo
zuo
dzuo
cuo
cuo
suo
suo
uo
uai wai
vai
guai
guai
kuai
kuai
huai
huai
zhuai
džuai
chuai
čuai
shuai
šuai
uai
ui wei
vei
dui
dui
tui
tui
gui
gui
kui
kui
hui
hui
zhui
džui
chui
čui
shui
šui
rui
žui
zui
dzui
cui
cui
sui
sui
ui
uan wan
vaņ
duan
duaņ
tuan
tuaņ
nuan
nuaņ
luan
luaņ
guan
guaņ
kuan
kuaņ
huan
huaņ
zhuan
džuaņ
chuan
čuaņ
shuan
šuaņ
ruan
žuaņ
zuan
dzuaņ
cuan
cuaņ
suan
suaņ
uan
un wen
veņ
dun
duņ
tun
tuņ
lun
luņ
gun
guņ
kun
kuņ
hun
huņ
zhun
džuņ
chun
čuņ
shun
šuņ
run
žuņ
zun
dzuņ
cun
cuņ
sun
suņ
un
uang wang
van
guang
guan
kuang
kuan
huang
huan
zhuang
džuan
chuang
čuan
shuang
šuan
uang
ong weng
ven
dong
dun
tong
tun
nong
nun
long
lun
gong
gun
kong
kun
hong
hun
zhong
džun
chong
čun
rong
žun
zong
dzun
cong
cun
song
sun
ong
"ü"
grupas fināles
ü yu
jui

ņui

ļui
ju
dzjui
qu
cjui
xu
sjui
ü "ü"
grupas fināles
ue yue
jue
nüe
ņue
lüe
ļue
jue
dzjue
que
cjue
xue
sjue
ue
üan yuan
juaņ
juan
dzjuaņ
quan
cjuaņ
xuan
sjuaņ
üan
ün yun
juņ
jun
dzjuņ
qun
cjuņ
xun
sjuņ
ün
iong yong
jun
jiong
dzjun
qiong
cjun
xiong
sjun
iong
Piņjiņa
tabula
b/i b p m f d t n l g k h j q x zh ch sh r z c s Piņjiņa
tabula
Iniciāles

Piezīme: Caur slīpsvītru doti "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" izmantotie varianti. Pirmais variants vārda sākumā, otrais variants pārējos gadījumos.

Krāsu leģenda:
"Standarta" iniciāles vai fināles

"a" grupas fināle vai tieša kombinācija no:

  • i+"a" grupas fināle
  • u+"a" grupas fināle
  • ü+"a" grupas fināle
"i", "u", "ü" grupu fināles ir modificēta kombinācija no:
  • i+"a" grupas fināle
  • u+"a" grupas fināle
  • ü+"a" grupas fināle
Zilbe ir tieša iniciāles un fināles kombinācija

(vai izpildās "beziniciāles" noteikums)

Zilbe ir iniciāles un fināles modificēta kombinācija
Modificētās "i", "u" un "ü" grupu fināles:
Sekojošās fināles "i", "u" un "ü" grupās ir modificēta i, u vai ü kombinācija ar "a" fināli:
  • ie=i+ê
  • iu=i+ou
  • in=i+en
  • ing=i+eng
  • ui=u+ei
  • un=u+en
  • ong=u+eng
  • ue=ü+ê
  • ün=ü+en
  • iong=ü+eng

Papildzilbes

Dažas papildus zilbes piņjiņā veidojas kombinējot iniciāļu-fināļu kombinācijas no pamattabulas ar papildus "er" fināli.

iniciāle+fināle+"er" kombinācijas
Zilbe iniciāle fināle "er" fināle atveidojums
banr b an er baņr
pir p i er pir
mianr m ian er miaņr
fur f u er fur
dianr d ian er diaņr
dingr d ing er dinr
tangr t ang er tanr
tuir t ui er tuir
nar n a er nar
nür n ü er ņuir
ger g e er ger
ganr g an er gaņr
kour k ou er kour
kongr k ong er kunr
hair h ai er hair
haor h ao er haor
huar h ua er huar
huor h uo er hour
huir h ui er huir
jinr j in er dzjiņr
xiar x ia er sjar
xianr x ian er sjaņr
zher zh er džer
shir sh er šir
shuir sh ui er šuir
wanr uan er vaņr
wor uo er vor


Resursi internetā par šo tēmu

Literatūra

  • Staburova J. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2006.
  • Pasaules politiskā karte. - Jāņa sēta: Rīga, 2007.