Atšķirības starp "Protestanti" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Protestanti''' (no lat. ''protestari'' - "pierādīt, apliecināt"; angl. ''protestant'', vāc. ''Protestanten'', kr. ''протестанти'') - kopējs apzīmējums ticīgajiem XVI-XVIII gs., kas piederīgi kādam no [[Protestantisms|protestantisma]] virzienam ( | + | '''Protestanti''' (no lat. ''protestari'' - "pierādīt, apliecināt"; angl. ''protestant'', vāc. ''Protestanten'', kr. ''протестанти'') - kopējs apzīmējums ticīgajiem XVI-XVIII gs., kas piederīgi kādam no [[Protestantisms|protestantisma]] virzienam. Apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras [[Reihstāgs|reihstāgā]] (1529.), kurā atzina pirmajā Špeieras reihstāgā (1526.) apturēto [[Vormsas edikts|Vormsas ediktu]] (kurā kurā Luters atzīts par [[herētiķis|herētiķi]]) - 5 [[Svētā Romas impērija|impērijas]] [[Firsts|firsti]] un virkne [[Brīvpilsēta|brīvpilsētu]] noprotestēja šo lēmumu. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. novembris, plkst. 14.31
Protestanti (no lat. protestari - "pierādīt, apliecināt"; angl. protestant, vāc. Protestanten, kr. протестанти) - kopējs apzīmējums ticīgajiem XVI-XVIII gs., kas piederīgi kādam no protestantisma virzienam. Apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras reihstāgā (1529.), kurā atzina pirmajā Špeieras reihstāgā (1526.) apturēto Vormsas ediktu (kurā kurā Luters atzīts par herētiķi) - 5 impērijas firsti un virkne brīvpilsētu noprotestēja šo lēmumu.
Literatūra
- Vēbers Makss. Reliģijas socioloģija. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2004.
- Friedrich Wilhelm Graf. Der Protestantismus. Geschichte und Gegenwart. - Beck, München, 2006; ISBN 978-3-406-46708-0
- Ernst Troeltsch. Die Bedeutung des Protestantismus für die Entstehung der modernen Welt. - Schutterwald/Baden, 1997; ISBN 978-3-928640-28-2
