Atšķirības starp "Protestantisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Protestantisms''' (no lat. ''protestans'' - tāds, kas publiski pierāda) - pēc [[pareizticība]]s un [[Katolicisms|katolicisma]] trešais lielākais [[kristietība]]s virziens, virkne [[Konfesija|konfesiju]] un [[Sekta|sektu]], kas cita no citas atšķiras ar iekšējām dogmām un kanoniem (sk. [[protestantiskās Baznīcas]]). Radies XVI gs. [[Reformācija]]s rezultātā (apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras [[Reihstāgs|reihstāgā]] (1529.), kurā atzina [[Vormsas edikts|Vormsas ediktu]], kurā kurā Luters atzīts par [[herētiķis|herētiķi]] - 5 [[Svētā Romas impērija|impērijas]] [[Firsts|firsti]] un virkne [[Brīvpilsēta|brīvpilsētu]] noprotestēja šo lēmumu). | '''Protestantisms''' (no lat. ''protestans'' - tāds, kas publiski pierāda) - pēc [[pareizticība]]s un [[Katolicisms|katolicisma]] trešais lielākais [[kristietība]]s virziens, virkne [[Konfesija|konfesiju]] un [[Sekta|sektu]], kas cita no citas atšķiras ar iekšējām dogmām un kanoniem (sk. [[protestantiskās Baznīcas]]). Radies XVI gs. [[Reformācija]]s rezultātā (apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras [[Reihstāgs|reihstāgā]] (1529.), kurā atzina [[Vormsas edikts|Vormsas ediktu]], kurā kurā Luters atzīts par [[herētiķis|herētiķi]] - 5 [[Svētā Romas impērija|impērijas]] [[Firsts|firsti]] un virkne [[Brīvpilsēta|brīvpilsētu]] noprotestēja šo lēmumu). | ||
| − | Neatzīst virkni tradicionālās kristietības dogmu: [[Šķīstītava|šķīstītavu]], [[Eņģelis|eņģeļus]], [[Dievmāte|Dievmāti]], [[Svētie|svētos]], [[svētbilde]]s un [[relikvija]]s. Atšķiras arī mācība par Dieva un cilvēka sakaru - cilvēks Dieva žēlastību gūst bez [[Baznīca]]s starpniecības, bet | + | Neatzīst virkni tradicionālās kristietības dogmu: [[Šķīstītava|šķīstītavu]], [[Eņģelis|eņģeļus]], [[Dievmāte|Dievmāti]], [[Svētie|svētos]], [[svētbilde]]s un [[relikvija]]s. Atšķiras arī mācība par Dieva un cilvēka sakaru - cilvēks Dieva žēlastību gūst bez [[Baznīca]]s starpniecības, bet pestīšanu tikai ar savu personisko ticību. Pakārtota nozīme ir arī [[garīdzniecība]]i un [[Rituāls|rituālam]], ir tikai divi [[Sakraments|sakramenti]]: kristība un [[svētais vakarēdiens]]. Dievkalpojumu parasti veido sprediķis, kopēja lūgšana un garīgu dziesmu dziedāšana kopkorī. |
Skat. arī: [[protestanti]], [[hugenoti]], [[kalvinisti]], [[puritāņi]] | Skat. arī: [[protestanti]], [[hugenoti]], [[kalvinisti]], [[puritāņi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. novembris, plkst. 15.19
Protestantisms (no lat. protestans - tāds, kas publiski pierāda) - pēc pareizticības un katolicisma trešais lielākais kristietības virziens, virkne konfesiju un sektu, kas cita no citas atšķiras ar iekšējām dogmām un kanoniem (sk. protestantiskās Baznīcas). Radies XVI gs. Reformācijas rezultātā (apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras reihstāgā (1529.), kurā atzina Vormsas ediktu, kurā kurā Luters atzīts par herētiķi - 5 impērijas firsti un virkne brīvpilsētu noprotestēja šo lēmumu).
Neatzīst virkni tradicionālās kristietības dogmu: šķīstītavu, eņģeļus, Dievmāti, svētos, svētbildes un relikvijas. Atšķiras arī mācība par Dieva un cilvēka sakaru - cilvēks Dieva žēlastību gūst bez Baznīcas starpniecības, bet pestīšanu tikai ar savu personisko ticību. Pakārtota nozīme ir arī garīdzniecībai un rituālam, ir tikai divi sakramenti: kristība un svētais vakarēdiens. Dievkalpojumu parasti veido sprediķis, kopēja lūgšana un garīgu dziesmu dziedāšana kopkorī.
Skat. arī: protestanti, hugenoti, kalvinisti, puritāņi
Literatūra
- Vēbers Makss. Reliģijas socioloģija. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2004.
- Protestantisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.
