Atšķirības starp "Maskavas Tiesas likumu krājums" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Maskavas Tiesas likumu krājums''' (''Судебник'') - atkarībā no konteksta: | '''Maskavas Tiesas likumu krājums''' (''Судебник'') - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' [[Maskavas lielkņaziste]]s 1497. gada likumu krājums, kuru izveidoja, nolūkā unificēt nupat iekaroto zemju tiesu darbību un likumus, centralizēt to (no [[Krievu tiesa]]s nemainīgi paturēti 25 panti, no [[Pleskavas Tiesu grāmata]]s - 9 panti). Sastāvēja no 3 daļām: likumi par centrālo tiesu (1.-36. panti), likumi par vietējām tiesām (37.-45.), civiltiesības un krimināltiesības (46.-66.). Uz 1497. gadu to veidoja 67-68 panti. | * '''1.''' [[Maskavas lielkņaziste]]s 1497. gada likumu krājums, kuru izveidoja, nolūkā unificēt nupat iekaroto zemju tiesu darbību un likumus, centralizēt to (no [[Krievu tiesa]]s nemainīgi paturēti 25 panti, no [[Pleskavas Tiesu grāmata]]s - 9 panti). Sastāvēja no 3 daļām: likumi par centrālo tiesu (1.-36. panti), likumi par vietējām tiesām (37.-45.), civiltiesības un krimināltiesības (46.-66.). Uz 1497. gadu to veidoja 67-68 panti. | ||
| − | * '''2.''' [[Maskavas cariste]]s 1550. gada likumu krājums, 1497. gada krājuma papildināta redakcija, nolūkā unificēt nupat iekaroto zemju tiesu darbību un likumus, centralizēt to, kā arī nostiprinot topošo [[kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvniecību]]. Pieņēma [[Bajāru dome]] 1550. gadā, bet likuma spēku ieguva 1551. gadā, kad to apstiprināja Baznīca (''Cтоглавый собор''). Saglabājies vairāk nekā 40 XVI-XVII gs. norakstos. Bija spēkā līdz 1649. gadam, kad to nomainīja [[Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums]]. | + | * '''2.''' [[Maskavas cariste]]s 1550. gada likumu krājums, 1497. gada krājuma papildināta redakcija, nolūkā unificēt nupat iekaroto zemju tiesu darbību un likumus, centralizēt to, kā arī nostiprinot topošo [[kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvniecību]]. Pieņēma [[Bajāru dome]] 1550. gadā, bet likuma spēku ieguva 1551. gadā, kad to apstiprināja Baznīca (''Cтоглавый собор''). Saglabājies vairāk nekā 40 XVI-XVII gs. norakstos. Esošās likumdošanas [[Kodifikācija|kodifikāciju]] papildināja virkne jaunu likumu, piemēram, [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] ieviešana ar aizliegumu zemniekiem mainīt dzīvesvietu (''О полном запрете выхода крестьян в Юрьев день'') u.c. Bija spēkā līdz 1649. gadam, kad to nomainīja [[Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. decembris, plkst. 09.56
Maskavas Tiesas likumu krājums (Судебник) - atkarībā no konteksta:
- 1. Maskavas lielkņazistes 1497. gada likumu krājums, kuru izveidoja, nolūkā unificēt nupat iekaroto zemju tiesu darbību un likumus, centralizēt to (no Krievu tiesas nemainīgi paturēti 25 panti, no Pleskavas Tiesu grāmatas - 9 panti). Sastāvēja no 3 daļām: likumi par centrālo tiesu (1.-36. panti), likumi par vietējām tiesām (37.-45.), civiltiesības un krimināltiesības (46.-66.). Uz 1497. gadu to veidoja 67-68 panti.
- 2. Maskavas caristes 1550. gada likumu krājums, 1497. gada krājuma papildināta redakcija, nolūkā unificēt nupat iekaroto zemju tiesu darbību un likumus, centralizēt to, kā arī nostiprinot topošo kārtu pārstāvniecību. Pieņēma Bajāru dome 1550. gadā, bet likuma spēku ieguva 1551. gadā, kad to apstiprināja Baznīca (Cтоглавый собор). Saglabājies vairāk nekā 40 XVI-XVII gs. norakstos. Esošās likumdošanas kodifikāciju papildināja virkne jaunu likumu, piemēram, dzimtbūšanas ieviešana ar aizliegumu zemniekiem mainīt dzīvesvietu (О полном запрете выхода крестьян в Юрьев день) u.c. Bija spēkā līdz 1649. gadam, kad to nomainīja Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 167. lpp.
- Рогов В.А. История государства и права России IX-начала XX вв. - Москва, 1994
- Древнерусские княжеские уставы XI-XV вв. - Москва, 1976
