Atšķirības starp "Taiho kodifikācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Taihō kodifikācija''' (大法律令, ''Taihō ricurjō'' - 大法 "pamatnostādnes" + 律令 "likums, statūti"<ref>Atsevišķi 令 (''rjō'') nozīmē "pavēles, rīkojumi"</ref><ref>No 大宝 - ''Tai hō'' ("lielais dārgums") - imperatora Mommu valdīšanas ēras (697.-707.) devīzes.</ref>; an. ''Taihō Code'', vāc. ''Taihō Gesetzessammlung, Taiho Gesetze'', kr. ''Кодекс Тайхо''), saīsinātā variantā arī '''Taihōrjō''' (大法令)<ref>Japāņi mēdz salikteņus un saliktos nosaukumus īsināt: pirmai sastāvdaļai ņemt nost pēdējo hieroglifu, pēdējai sastāvdaļai - pirmo hieroglifu, līdz ar to nemainās jēdziena nozīme, bet var mainīties izruna. 大宝律令 (''tai hō ritsurjō'') gadījumā ir 3 sastāvdaļas - 大-宝-律令 -, un noņemot pirmo hieroglifu sanāk "Taihōryō".</ref> - 701. gadā publiskotā pirmā likumu [[kodifikācija]] [[Japānas impērija|Japānā]], kas apvienoja līdz tam izdotos likumus, novēršot pretrunas, juridiski likvidēja sabiedrībā valdošo dalījumu ciltīs, nostiprināja un precizēja [[Taika reformas|Taikas reformas]] administratīvā iedalījuma un nodokļu sistēmu, valsts varas aparāta struktūru, ierēdņu tiesības un pienākumus, noteikca pavalstnieku [[Kārta|kārtu]] tiesisko stāvokli, unificēja kriminālsodus u.tml. Liela [[Konfuciānisms|konfuciānisma]] un [[Fadzja|legisma]] koncepciju ietekme. Sastāvēja no vairākām daļām - atsevišķiem kodeksiem, - kas katrs atsevišķi reglamentēja civiltiesības, zemes tiesības, ģimenes tiesības u.c. Jau 718. gadā tika pārstrādāts jaunā redakcijā kā "[[Joro kodekss]]" (養老律令, ''Jōrō ricurjō''). Formāli bija spēkā līdz 1868. gadam, kaut [[Sjogunāts|sjogunāta]] laikā primārie bija [[bakufu]] likumi un instrukcijas.
+
'''Taihō kodifikācija''' (大法律令, ''Taihō ricurjō'' - 大法 "pamatnostādnes" + 律令 "likums, statūti"<ref>Atsevišķi 令 (''rjō'') nozīmē "pavēles, rīkojumi"</ref><ref>No 大宝 - ''Tai hō'' ("lielais dārgums") - imperatora Mommu valdīšanas ēras (697.-707.) devīzes.</ref>; an. ''Taihō Code'', vāc. ''Taihō Gesetzessammlung, Taiho Gesetze'', kr. ''Кодекс Тайхо''), saīsinātā variantā arī '''Taihōrjō''' (大法令)<ref>Japāņi mēdz salikteņus un saliktos nosaukumus īsināt: pirmai sastāvdaļai ņemt nost pēdējo hieroglifu, pēdējai sastāvdaļai - pirmo hieroglifu, līdz ar to nemainās jēdziena nozīme, bet var mainīties izruna. 大宝律令 (''tai hō ritsurjō'') gadījumā ir 3 sastāvdaļas - 大-宝-律令 -, un noņemot pirmo hieroglifu sanāk "Taihōryō".</ref> - 701. gadā publiskotā pirmā likumu [[kodifikācija]] [[Japānas impērija|Japānā]], kas apvienoja līdz tam izdotos likumus, novēršot pretrunas, juridiski likvidēja sabiedrībā valdošo dalījumu ciltīs, nostiprināja un precizēja [[Taika reformas|Taikas reformas]] administratīvā iedalījuma un nodokļu sistēmu, valsts varas aparāta struktūru, ierēdņu tiesības un pienākumus, noteikca pavalstnieku [[Kārta|kārtu]] tiesisko stāvokli, unificēja kriminālsodus u.tml. Liela [[Konfuciānisms|konfuciānisma]] un [[Fadzja|legisma]] koncepciju ietekme. Sastāvēja no vairākām daļām - atsevišķiem kodeksiem, - kas katrs atsevišķi reglamentēja civiltiesības, zemes tiesības, ģimenes tiesības u.c. Jau 718. gadā krājums tika pārstrādāts jaunā redakcijā kā "[[Joro kodekss]]" (養老律令, ''Jōrō ricurjō''). Formāli bija spēkā līdz 1868. gadam, kaut [[Sjogunāts|sjogunāta]] laikā primārie bija [[bakufu]] likumi un instrukcijas.
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====

Versija, kas saglabāta 2010. gada 29. decembris, plkst. 07.46

Taihō kodifikācija (大法律令, Taihō ricurjō - 大法 "pamatnostādnes" + 律令 "likums, statūti"[1][2]; an. Taihō Code, vāc. Taihō Gesetzessammlung, Taiho Gesetze, kr. Кодекс Тайхо), saīsinātā variantā arī Taihōrjō (大法令)[3] - 701. gadā publiskotā pirmā likumu kodifikācija Japānā, kas apvienoja līdz tam izdotos likumus, novēršot pretrunas, juridiski likvidēja sabiedrībā valdošo dalījumu ciltīs, nostiprināja un precizēja Taikas reformas administratīvā iedalījuma un nodokļu sistēmu, valsts varas aparāta struktūru, ierēdņu tiesības un pienākumus, noteikca pavalstnieku kārtu tiesisko stāvokli, unificēja kriminālsodus u.tml. Liela konfuciānisma un legisma koncepciju ietekme. Sastāvēja no vairākām daļām - atsevišķiem kodeksiem, - kas katrs atsevišķi reglamentēja civiltiesības, zemes tiesības, ģimenes tiesības u.c. Jau 718. gadā krājums tika pārstrādāts jaunā redakcijā kā "Joro kodekss" (養老律令, Jōrō ricurjō). Formāli bija spēkā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija bakufu likumi un instrukcijas.

Atsauces un piezīmes

  1. Atsevišķi 令 (rjō) nozīmē "pavēles, rīkojumi"
  2. No 大宝 - Tai hō ("lielais dārgums") - imperatora Mommu valdīšanas ēras (697.-707.) devīzes.
  3. Japāņi mēdz salikteņus un saliktos nosaukumus īsināt: pirmai sastāvdaļai ņemt nost pēdējo hieroglifu, pēdējai sastāvdaļai - pirmo hieroglifu, līdz ar to nemainās jēdziena nozīme, bet var mainīties izruna. 大宝律令 (tai hō ritsurjō) gadījumā ir 3 sastāvdaļas - 大-宝-律令 -, un noņemot pirmo hieroglifu sanāk "Taihōryō".

Literatūra par šo tēmu

  • Taihorjo // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 169. lpp.

  • Воробьев М.В. Японский кодекс "Тайхо Еро Рё" (VIII в.) и право раннего средневековья. - Наука: Москва, 1990. - 383 стр.
  • Свод законов "Тайхорё". 702-718 гг. - Наука: Москва, 1985, Т.1. - 266 с., Т.2. - 367 с.
  • Конрад И.И. Надельная система в Японии. // Труды института Востоковедения, XVII, Москва, 1936, стр. 39-43.

Resursi internetā par šo tēmu