Atšķirības starp "Raganu āmurs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Raganu āmurs'''<ref>Latīņu valodā šeit ir nevis ''genetivus subiectivus'', bet gan ''genetivus obiectivus'', un tāpēc pareizāk būtu „Āmurs pret raganām”.</ref> jeb '''Raganu veseris''' (viduslat. ''Malleus maleficarum'') - pirmais priekšstatu par raganām, to darbību, | + | '''Raganu āmurs'''<ref>Latīņu valodā šeit ir nevis ''genetivus subiectivus'', bet gan ''genetivus obiectivus'', un tāpēc pareizāk būtu „Āmurs pret raganām”.</ref> jeb '''Raganu veseris''' (viduslat. ''Malleus maleficarum'') - pirmais priekšstatu par raganām, to darbību, instrukciju to atpazīšanai un apkarošanai apkopojums, publicēts Strasbūrā 1487. gadā. Autori ir [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūki H.Institoriss un J.Šprengers. Ieteica arī spīdzināšanu kā vienu no metodēm, lai panāktu [[ragana]]s atzīšanos. Sastāv no 3 daļām: 1) par Sātanu, buršanos un Dieva aizmiršanu; 2) burvestību veidi un kā sevi no tā pasargāt; 3) kā izskaust vēlmi darīt apkārtējiem ļaunu, buroties. XV gs. pirmajā pusē guva popularitāti kā ieteikumu rokasgrāmata izmeklēšanu un tiesu praksē, taču katoliciskajās zemēs jau 1490. gadā grāmatu aizliedza kā musinošu uz nekārtībām, iekļaujot [[Aizliegto grāmatu indekss|Aizliegto grāmatu indeksā]]. Tā tika izdota vācu zemēs 16 reizes, Francijā - 11 reizes, Itālijā - 2 reizes. [[Protestanti|Protestantu]] zemēs (Nīderlandē XVI gs. pat ieguva likuma spēku) "Raganu āmuru" tiesu praksē turpināja izmantot līdz pat XVIII gs. |
| − | |||
| − | |||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 4. janvāris, plkst. 06.58
Raganu āmurs[1] jeb Raganu veseris (viduslat. Malleus maleficarum) - pirmais priekšstatu par raganām, to darbību, instrukciju to atpazīšanai un apkarošanai apkopojums, publicēts Strasbūrā 1487. gadā. Autori ir dominikāņu mūki H.Institoriss un J.Šprengers. Ieteica arī spīdzināšanu kā vienu no metodēm, lai panāktu raganas atzīšanos. Sastāv no 3 daļām: 1) par Sātanu, buršanos un Dieva aizmiršanu; 2) burvestību veidi un kā sevi no tā pasargāt; 3) kā izskaust vēlmi darīt apkārtējiem ļaunu, buroties. XV gs. pirmajā pusē guva popularitāti kā ieteikumu rokasgrāmata izmeklēšanu un tiesu praksē, taču katoliciskajās zemēs jau 1490. gadā grāmatu aizliedza kā musinošu uz nekārtībām, iekļaujot Aizliegto grāmatu indeksā. Tā tika izdota vācu zemēs 16 reizes, Francijā - 11 reizes, Itālijā - 2 reizes. Protestantu zemēs (Nīderlandē XVI gs. pat ieguva likuma spēku) "Raganu āmuru" tiesu praksē turpināja izmantot līdz pat XVIII gs.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Latīņu valodā šeit ir nevis genetivus subiectivus, bet gan genetivus obiectivus, un tāpēc pareizāk būtu „Āmurs pret raganām”.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 173. lpp.
- Шпренгер Я., Инститорис Г., Молот ведьм. - Интербук: Москва: 1990, - с. 352
