Atšķirības starp "Sofistika" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Sofistika''' - [[eristika]]s paveids, māksla disputēt jeb polemikas māka, kuru it īpaši izkopa sengrieķu sofisti (speciāli izglītojušies, kas nodarbojās ar sofistiku, par samaksu apmācīja citus sofistikā). Mērķis nevis izzināt pasauli, bet ar viltīgu prātojumu - sofismu (speciāli veidoti loģiski kļūdaini prātojumi, lai samulsinātu pretinieku, nostādītu to neizdevīgā, nepievilcīgā stāvoklī un tādējādi gūtu uzvaru strīdā), - palīdzību uzvarēt strīdā. Sofisti transformēja ''eristiku'' par tādu diskusijas paņēmienu kopumu, ar kuriem vienlīdz labi bija iespējams pierādīt vai atspēkot jebkuru viedokli. Tāpēc jau [[Aristotelis no Stagiras|Aristotelis]] vairs nenošķīra ''eristiku'' no ''sofistikas''. | '''Sofistika''' - [[eristika]]s paveids, māksla disputēt jeb polemikas māka, kuru it īpaši izkopa sengrieķu sofisti (speciāli izglītojušies, kas nodarbojās ar sofistiku, par samaksu apmācīja citus sofistikā). Mērķis nevis izzināt pasauli, bet ar viltīgu prātojumu - sofismu (speciāli veidoti loģiski kļūdaini prātojumi, lai samulsinātu pretinieku, nostādītu to neizdevīgā, nepievilcīgā stāvoklī un tādējādi gūtu uzvaru strīdā), - palīdzību uzvarēt strīdā. Sofisti transformēja ''eristiku'' par tādu diskusijas paņēmienu kopumu, ar kuriem vienlīdz labi bija iespējams pierādīt vai atspēkot jebkuru viedokli. Tāpēc jau [[Aristotelis no Stagiras|Aristotelis]] vairs nenošķīra ''eristiku'' no ''sofistikas''. | ||
| − | + | == Literatūra par šo tēmu == | |
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 389. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 389. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 31. janvāris, plkst. 12.10
Sofistika - eristikas paveids, māksla disputēt jeb polemikas māka, kuru it īpaši izkopa sengrieķu sofisti (speciāli izglītojušies, kas nodarbojās ar sofistiku, par samaksu apmācīja citus sofistikā). Mērķis nevis izzināt pasauli, bet ar viltīgu prātojumu - sofismu (speciāli veidoti loģiski kļūdaini prātojumi, lai samulsinātu pretinieku, nostādītu to neizdevīgā, nepievilcīgā stāvoklī un tādējādi gūtu uzvaru strīdā), - palīdzību uzvarēt strīdā. Sofisti transformēja eristiku par tādu diskusijas paņēmienu kopumu, ar kuriem vienlīdz labi bija iespējams pierādīt vai atspēkot jebkuru viedokli. Tāpēc jau Aristotelis vairs nenošķīra eristiku no sofistikas.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 389. lpp.
- Шопенгауэр А. Эристика или искусство побеждать в спорах. - Санкт-Петербург, 1900
- Кондаков Н.И. Логический словарь-справочник. - Наука: Москва, 1975, С. 692.
