Atšķirības starp "Benefīcijs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Benefīcijs''' (lat. ''beneficium'' no ''benefit'' - "dāvana"; angl. ''benefice'', fr. ''bénéfice'', kr. ''бенефиций'') - feodālo [[Vasalis| | + | '''Benefīcijs''' (lat. ''beneficium'' no ''benefit'' - "dāvana"; angl. ''benefice'', fr. ''bénéfice'', kr. ''бенефиций'') - feodālo [[Vasalis|vasaļiem]] vai [[Klērs|klērikāļiem]] (''ecclesiastical benefice'') piešķirts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi) Rietumeiropā. Parādās VII gs. [[Franku valsts|Franku valstī]], kad kā ''benefīcijus'' par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt [[Alods|alodus]]. Pateicoties tam daudzi [[Beneficiāts|beneficiāti]] kļuva bagātāki un varenāki par saviem [[Sizerens|sizereniem]]. IX-X gs. ''benefīciju'' nomainīja [[feods]]. |
Skat. arī [[prebenda]] | Skat. arī [[prebenda]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. februāris, plkst. 12.02
Benefīcijs (lat. beneficium no benefit - "dāvana"; angl. benefice, fr. bénéfice, kr. бенефиций) - feodālo vasaļiem vai klērikāļiem (ecclesiastical benefice) piešķirts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi) Rietumeiropā. Parādās VII gs. Franku valstī, kad kā benefīcijus par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt alodus. Pateicoties tam daudzi beneficiāti kļuva bagātāki un varenāki par saviem sizereniem. IX-X gs. benefīciju nomainīja feods.
Skat. arī prebenda
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp.
