Atšķirības starp "Rabīns" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. februāris, plkst. 12.32

Rabīns (ivr. רַב‎, rav, idiš. rabbiner, no aram. rabbi - "skolotājs") - jūdaismā Toras pārzinātājs; ebreju kopienas vadītājs, tiesnesis reliģijas, rituālu un attiecību ģimenē jautājumos. Kandidātu, pēc tā zināšanu pārbaudes, sertificēja rabīnu komisija un iesvētīja (semicha) pie nosacījuma, ka kandidāts bija precējies (neprecēts jūds nevarēja mācīt citus, lai cik zinošs būtu).

Kroņa rabīns (kr. казённый раввин) - Krievijas impērijā valsts iecelts ebreju kopienas vadītājs, starpnieks starp kopienu un valsts varu. Absolvējis kroņa rabīnu skolu (казённая раввинская училище) Viļņā vai Odesā.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.

• Simon Schwarzfuchs. A Concise History of the Rabbinate. - Oxford/Cambridge, 1993
• Moshe Y'chiail Freidman. Women in the Rabbinate. // Jewish Observer, 17:8, 1984, 28-29.

• Gerd A. Wewers. Geheimnis und Geheimhaltung im rabbinischen Judentum. - Berlin, 1975. ISBN 3-11-005858-8
• Das aschkenasische Rabbinat: Entstehung, Entwicklung, Krise und Erneuerung. / Julius Carlebach (Hrsg.) - Berlin, 1995
• Andreas Brämer. Rabbiner und Vorstand. Zur Geschichte der jüdischen Gemeinde in Deutschland und Österreich 1808-1871. - Wien, 1999
• Die Rabbiner der Emanzipationszeit in den deutschen, böhmischen und grosspolnischen Ländern 1781–1871. Bd. 2 / Julius Carlebach, Michael Brocke (Hrsg.) - München, 2006, ISBN 3-598-24870-9

Resursi internetā par šo tēmu

• Rabbi // Jewish Encyclopedia

• Биографии раввинов