Atšķirības starp "Spinoza" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:BaruchSpinoza.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:BaruchSpinoza.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Benedikts Spinoza''' (''Benedictus de Spinoza'', 1632.-1677.) - filosofs. | + | '''Benedikts Spinoza''' (''Benedictus de Spinoza'', 1632.-1677.) - filosofs, ģeometriskās metodes filozofijā izveidotājs. |
Dzimis 1632. gada 24. novembrī Amsterdamā, [[Sefardi|sefardu]] tirgotāju Mihaela (''Michael'') un Hannas (''Hana Debora'') ģimenē. Māte mirusi, kad viņam bija seši gadi. Mācījies vietējā [[Rabīns|rabīnu]] skolā ([[Talmuds|Talmuda]], [[Kabala]]s pamati). Tēvs miris 1654. gadā. Spinoza pārņēma tēva biznesu, taču mantoja arī tā parādus, tāpēc 1656. gadā atsacījās no tēva mantojuma un tādējādi arī no viņa parādiem (nebija vēl 25 gadus vecs un tāpēc juridiski bija nepilngadīgs bārenis, kuru likums aizsargāja no kreditoriem). 1673. gada februārī Fabriciuss viņu aicināja pasniegt Heidelbergas universitātē, taču Spinoza atsacījās no šīs piedāvājuma divu apsvērumu dēļ: baidījās, ka pasniegšanas darbs kavēs viņa filozofiskās refleksijas, un vēlējās saglabāt domāšanas brīvību, jo Fabriciusa vēstulē bija mājiens nevērsties pret reliģiju. Savus pirmos sacerējumus rakstīja spāniski, bet vēlāk rakstījis latīņu valodā. 1656. gada 27. jūlijā izslēgts no kopienas. Savu mūžu nodzīvoja visai nošķīries no sabiedrības, galvenokārt uzturot attiecības ar sava laika domātājiem sarakstes ceļā, apspriežot dažādus teorētiskus jautājumus. Tiek raksturots kā askētisks vientuļnieks, kas savu mieru un iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību vērtēja augstāk par visiem citiem pasaules labumiem. Miris 677. gada 21. februārī. Savas dzives laika publicejis tikai divus darbus: "Dekarta filozofijas pamati" (1663.) un "Reliģiski politiskais traktats" (1670.). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs "Ētika", bet 1852. gadā - "Īss traktats par Dievu". | Dzimis 1632. gada 24. novembrī Amsterdamā, [[Sefardi|sefardu]] tirgotāju Mihaela (''Michael'') un Hannas (''Hana Debora'') ģimenē. Māte mirusi, kad viņam bija seši gadi. Mācījies vietējā [[Rabīns|rabīnu]] skolā ([[Talmuds|Talmuda]], [[Kabala]]s pamati). Tēvs miris 1654. gadā. Spinoza pārņēma tēva biznesu, taču mantoja arī tā parādus, tāpēc 1656. gadā atsacījās no tēva mantojuma un tādējādi arī no viņa parādiem (nebija vēl 25 gadus vecs un tāpēc juridiski bija nepilngadīgs bārenis, kuru likums aizsargāja no kreditoriem). 1673. gada februārī Fabriciuss viņu aicināja pasniegt Heidelbergas universitātē, taču Spinoza atsacījās no šīs piedāvājuma divu apsvērumu dēļ: baidījās, ka pasniegšanas darbs kavēs viņa filozofiskās refleksijas, un vēlējās saglabāt domāšanas brīvību, jo Fabriciusa vēstulē bija mājiens nevērsties pret reliģiju. Savus pirmos sacerējumus rakstīja spāniski, bet vēlāk rakstījis latīņu valodā. 1656. gada 27. jūlijā izslēgts no kopienas. Savu mūžu nodzīvoja visai nošķīries no sabiedrības, galvenokārt uzturot attiecības ar sava laika domātājiem sarakstes ceļā, apspriežot dažādus teorētiskus jautājumus. Tiek raksturots kā askētisks vientuļnieks, kas savu mieru un iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību vērtēja augstāk par visiem citiem pasaules labumiem. Miris 677. gada 21. februārī. Savas dzives laika publicejis tikai divus darbus: "Dekarta filozofijas pamati" (1663.) un "Reliģiski politiskais traktats" (1670.). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs "Ētika", bet 1852. gadā - "Īss traktats par Dievu". | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 21. februāris, plkst. 12.47
Benedikts Spinoza (Benedictus de Spinoza, 1632.-1677.) - filosofs, ģeometriskās metodes filozofijā izveidotājs.
Dzimis 1632. gada 24. novembrī Amsterdamā, sefardu tirgotāju Mihaela (Michael) un Hannas (Hana Debora) ģimenē. Māte mirusi, kad viņam bija seši gadi. Mācījies vietējā rabīnu skolā (Talmuda, Kabalas pamati). Tēvs miris 1654. gadā. Spinoza pārņēma tēva biznesu, taču mantoja arī tā parādus, tāpēc 1656. gadā atsacījās no tēva mantojuma un tādējādi arī no viņa parādiem (nebija vēl 25 gadus vecs un tāpēc juridiski bija nepilngadīgs bārenis, kuru likums aizsargāja no kreditoriem). 1673. gada februārī Fabriciuss viņu aicināja pasniegt Heidelbergas universitātē, taču Spinoza atsacījās no šīs piedāvājuma divu apsvērumu dēļ: baidījās, ka pasniegšanas darbs kavēs viņa filozofiskās refleksijas, un vēlējās saglabāt domāšanas brīvību, jo Fabriciusa vēstulē bija mājiens nevērsties pret reliģiju. Savus pirmos sacerējumus rakstīja spāniski, bet vēlāk rakstījis latīņu valodā. 1656. gada 27. jūlijā izslēgts no kopienas. Savu mūžu nodzīvoja visai nošķīries no sabiedrības, galvenokārt uzturot attiecības ar sava laika domātājiem sarakstes ceļā, apspriežot dažādus teorētiskus jautājumus. Tiek raksturots kā askētisks vientuļnieks, kas savu mieru un iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību vērtēja augstāk par visiem citiem pasaules labumiem. Miris 677. gada 21. februārī. Savas dzives laika publicejis tikai divus darbus: "Dekarta filozofijas pamati" (1663.) un "Reliģiski politiskais traktats" (1670.). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs "Ētika", bet 1852. gadā - "Īss traktats par Dievu".
Viņa mācības divas centrālas tēmas ir t.s. ģeometriskā metode un politiskā filozofija. Spinoza faktiski pieņem Dekarta pirmo substances formulējumu ("ar Dievu es izprotu absolūti bezgalīgu esību, proti, substanci, kas sastāv no bezgalīgi daudziem atribūtiem (..) ar atribūtu es saprotu to, ko prāts izprot substancē kā to, kas veido tās būtību"), taču noliedz pieņēmumu par sekundārām substancēm. Spinozas mācībā pastāv arī modi (substances atribūtu noteikta modifikācija), ar ko viņš saprota substances rosinājumu jeb to, kas ir esošs citā, caur kuru tad tas arī tiek apjēgts - noteiktas domas esot domājošas lietas mods, bet domāšana ir viens no substances atribūtiem. Spinozas ideja, ka Dievs jeb "substance" savieno divus atribūtus – pasauli un domāšanu, ļāva daudziem viņu traktēt kā panteistu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 391.-392. lpp.
- Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Zvaigzne ABC: Rīga, 1996. 291-292. lpp.
- Benedikts Spinoza. Ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998. - 371. lpp. ISBN 9984046117
