Atšķirības starp "LSPR armija" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Aviācijas grupa | * Aviācijas grupa | ||
* Sapieru bataljons | * Sapieru bataljons | ||
| + | |||
| + | 9. aprīlī pieņē°a Padomju Latvijas armijas noteikumus. Armiju vadījua padomju valdībai, partijas CK un Padomju Krievijas armijas vadībai pakļauta revolucionārā kara padome (4-6 locekļi) ar valdības priekšsēdētāja biedru kā priekšsēdētāju un kara komisāru un armijas komandieri kā vietniekiem. Operatīvos jautājumus izlēma komandieris saziņā ar attiecīgajām padomēm un komisāriem. Armijas komandieri iecēla un atcēla padomju valdība, kara padomes locekļu kandidātus izraudzījās armijas partijas nodaļa vai komiteja saskaņā ar partijas CK, tā iecēla arī karaspēka daļu tribunālus. | ||
Latvijas teritorijā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem: aptuveni 5000 vīru (no Valmieras apkaimes vien 1000) janvārī, bet no 1. februāra līdz 1. martam brīvprātīgi armijā iestājās 7000 vīru. No 10.-27. martam mobilizēja 879 virsniekus un 333 kara ierēdņus, 124 ārstus un 20 819 kareivjus - kopā ar brīvprātīajiem 30 000 vīru. Martā armijā bija 50 000 vīru, bet no tiem 270 km garajā ziemeļu frontē un tikpat garajā rietumu frontē atradās 10 000-15 000 vīru ar 50 lielgabaliem, 270 ložmetējiem, 7 bruņotajiem automobiļiem, 9 lidmašīnām un 2 bruņotajiem vilcieniem.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 405.-406. lpp.</ref> | Latvijas teritorijā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem: aptuveni 5000 vīru (no Valmieras apkaimes vien 1000) janvārī, bet no 1. februāra līdz 1. martam brīvprātīgi armijā iestājās 7000 vīru. No 10.-27. martam mobilizēja 879 virsniekus un 333 kara ierēdņus, 124 ārstus un 20 819 kareivjus - kopā ar brīvprātīajiem 30 000 vīru. Martā armijā bija 50 000 vīru, bet no tiem 270 km garajā ziemeļu frontē un tikpat garajā rietumu frontē atradās 10 000-15 000 vīru ar 50 lielgabaliem, 270 ložmetējiem, 7 bruņotajiem automobiļiem, 9 lidmašīnām un 2 bruņotajiem vilcieniem.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 405.-406. lpp.</ref> | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 07.31
Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas armija - LSPR bruņotie spēki 1919. gadā. Izveidoti 1919. gada 5. janvārī kā Padomju Krievijas bruņoto spēku sastāvdaļa Pētera Avena un tā štāba priekšnieka Lerhes vadībā. Sarkanās armijas Latviešu padomju strēlnieku divīzija tika pārdēvēta par 1. divīziju, Internacionālā divīzija (39., 41., 47. un 60. pulks) - par 2. divīziju (līdz janvāra beigām armijas sastāvā bija iekļauta ari 2. Novgorodas divīzija):
- 2 strēlnieku divīzijas (katrā 9 pulki, numurēti no 1-18, bez nosaukumiem);
- 3 kavalērijas divizioni
- Bruņoto automobiļu nodaļa
- 2 bruņotie vilcieni
- Smagās artilērijas divizions
- Aviācijas grupa
- Sapieru bataljons
9. aprīlī pieņē°a Padomju Latvijas armijas noteikumus. Armiju vadījua padomju valdībai, partijas CK un Padomju Krievijas armijas vadībai pakļauta revolucionārā kara padome (4-6 locekļi) ar valdības priekšsēdētāja biedru kā priekšsēdētāju un kara komisāru un armijas komandieri kā vietniekiem. Operatīvos jautājumus izlēma komandieris saziņā ar attiecīgajām padomēm un komisāriem. Armijas komandieri iecēla un atcēla padomju valdība, kara padomes locekļu kandidātus izraudzījās armijas partijas nodaļa vai komiteja saskaņā ar partijas CK, tā iecēla arī karaspēka daļu tribunālus.
Latvijas teritorijā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem: aptuveni 5000 vīru (no Valmieras apkaimes vien 1000) janvārī, bet no 1. februāra līdz 1. martam brīvprātīgi armijā iestājās 7000 vīru. No 10.-27. martam mobilizēja 879 virsniekus un 333 kara ierēdņus, 124 ārstus un 20 819 kareivjus - kopā ar brīvprātīajiem 30 000 vīru. Martā armijā bija 50 000 vīru, bet no tiem 270 km garajā ziemeļu frontē un tikpat garajā rietumu frontē atradās 10 000-15 000 vīru ar 50 lielgabaliem, 270 ložmetējiem, 7 bruņotajiem automobiļiem, 9 lidmašīnām un 2 bruņotajiem vilcieniem.[1]
Satura rādītājs
Padomju Latvijas kara flote
Kara flotē bija 34 vienības, jūras novērošanas un mīnu izlikšanas dienesti. 1919. gada pavasarī Lielupē un Daugavā aktīvi bija upju kuģi "Aleksandrs", "Baltija", "Faktors", "Hurtig", "Jānis", "Lielupe", "Nadežda" un "Pērnava". Remontā atradās "Benkenhof" un "Katarina".
Atsauces un piezīmes
- ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 405.-406. lpp.
LSPR armijas virspavēlnieks J.Vācietis
1. vieglās artilērijas diviziona karogs
karogs
Literatūra par šo tēmu
- Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 379.-380. lpp.
