Atšķirības starp "Latvijas armijas 1. bruņotais divizions" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''Bruņotais divizions''' - 1919. gada 14. jūlijā kapitana Otto Grosbarta vadībā izveidota Latvijas armijas vienība, kurā ietilpa [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]] un [[Bruņumašīna|bruņotie automobiļi]]. Pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad to | + | Latvijas armijas '''Bruņotais divizions''' - 1919. gada 14. jūlijā kapitana Otto Grosbarta vadībā izveidota Latvijas armijas vienība, kurā ietilpa [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]] un [[Bruņumašīna|bruņotie automobiļi]]. Pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad to pārformēja, izveidojot [[Latvijas armijas Bruņoto auto divizions|Bruņoto auto]], [[Latvijas armijas Tanku divizions|Tanku]] divizionus, kas apvienoti [[Latvijas armijas Autotanku pulks|Autotanku pulkā]], un atdalot [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu divizionu]]. |
Tehniskais sastāvs: | Tehniskais sastāvs: | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 1. marts, plkst. 10.54
Latvijas armijas Bruņotais divizions - 1919. gada 14. jūlijā kapitana Otto Grosbarta vadībā izveidota Latvijas armijas vienība, kurā ietilpa bruņotie vilcieni un bruņotie automobiļi. Pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad to pārformēja, izveidojot Bruņoto auto, Tanku divizionus, kas apvienoti Autotanku pulkā, un atdalot Bruņoto vilcienu divizionu.
Tehniskais sastāvs:
- Bruņoto automobiļu rota (formēšanas brīdī Latvijas armijā bija jau 4 bruņotie automobiļi, 1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis"):
- 1. smago bruņoto automobiļu nodaļa (2 auto: "Kurzemnieks" un "Viesturs")
- 2. vieglo bruņoto automobiļu nodaļa (2 auto)
- Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
- Instruktoru rota: 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
- Bruņoto vilcienu nodaļa (5 bruņotie vilcieni)
