Atšķirības starp "Latvijas armijas 1. bruņotais divizions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
Latvijas armijas '''1. bruņotais divizions''' - 1919. gada 14. jūlijā kapitana Otto Grosbarta vadībā izveidota Latvijas armijas vienība, kurā ietilpa [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]] un [[Bruņumašīna|bruņotie automobiļi]]. Pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad to pārformēja, izveidojot [[Latvijas armijas Bruņoto auto divizions|Bruņoto auto]], [[Latvijas armijas Tanku divizions|Tanku]] divizionus, kas apvienoti [[Latvijas armijas Autotanku pulks|Autotanku pulkā]], un atdalot [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu divizionu]].
+
Latvijas armijas '''1. bruņotais divizions''' - 1919.-1920. gadā pastāvējusi Latvijas armijas bruņutehnikas vienība, kurā ietilpa [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]], [[Bruņumašīna|bruņotie automobiļi]] un [[Tanks|tanki]].
  
−
1919. gada 12. jūlijā apstiprināja diviziona struktūru un personālsastāva štatus, kas paredzēja divizionā izveidot 3 bruņoto automobiļu nodaļas (katrā no tām 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle O.Grosbartam par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77.  
+
1919. gada 12. jūlijā apstiprināja diviziona struktūru un personālsastāva štatus, kas paredzēja divizionā izveidot 3 bruņoto automobiļu nodaļas (katrā no tām 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle kapitanam Otto Grosbartam par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77. Pēc [[Bermontiāde]]s tehniskais parks tika papildināts ar 3 bruņotajiem automobiļiem: "Max", "Moritz" un "Titanic", bet decembrī no Judeņičas armijas tika nopirkti 3 tanki [[Mark V]] - 12. decembrī apstiprināja jaunus 1. bruņotā diviziona štatus, kas paredzēja bez bruņuvilcieniem veidot divas auto nodaļas, katrā pa 52 cilvēkiem. 1. nodaļā ieskaitīja bruņumašīnas "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis", 2. nodaļā bija "Viesturs", "Imanta" un "Staburags". Bez tam izveidoja Auto- bateriju, kurā ieskaitīja vācu trofejas "Max" ("Pērkons") un "Moritz" ('Tālivaldis"), kā ari apstiprināja Tanku nodaļas veidošanu un dažas mazākas palīgnodaļas.
  
 
Tehniskais sastāvs:
 
Tehniskais sastāvs:
 
* Bruņoto automobiļu rota (formēšanas brīdī bija 4 bruņotie automobiļi (1. oktobrī apbruņoti tikai 3 - "Imantai" pietrūka ložmetēju), 1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: [[Lāčplēsis, bruņotais automobilis|"Lāčplēsis"]], "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis")
 
* Bruņoto automobiļu rota (formēšanas brīdī bija 4 bruņotie automobiļi (1. oktobrī apbruņoti tikai 3 - "Imantai" pietrūka ložmetēju), 1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: [[Lāčplēsis, bruņotais automobilis|"Lāčplēsis"]], "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis")
−
** 1. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Imanta" un "Zemgalietis", kravas mašīna "Packard") - komandieris virsleitnants Georgs Dzeguze (1897.-1919.);
+
** 1. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un [Lāčplēsis, bruņotais automobilis|"Lāčplēsis"]]) - komandieris virsleitnants Georgs Dzeguze (1897.-1919.);
−
** 2. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Kurzemnieks", [[Lāčplēsis, bruņotais automobilis|"Lāčplēsis"]]) - komandieris kapitans Aleksandrs Kaugars;
+
** 2. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Viesturs", "Imanta" un "Staburags") - komandieris kapitans Aleksandrs Kaugars;
 +
* Tanku nodaļa
 
* Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
 
* Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
 
* Instruktoru rota: 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
 
* Instruktoru rota: 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
 
* [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu nodaļa]] (5 bruņotie vilcieni)
 
* [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu nodaļa]] (5 bruņotie vilcieni)
 +
 +
1920. gada 25. februārī 1. bruņoto divizionu likvidēja un tā pilnīga izformēšana turpinājās līdz pat 1. septembrim, tā vietā izveidoja: Bruņoto automobiļu divizionu kapteiņa A.Paulocka vadībā, [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu divizionu]] leitnanta J.Lavenieka un [[Latvijas armijas Tanku divizions|Tanku divizionu]] Studentu bataljona komandiera pulkveža-leitnanta P.Bruņenieka vadībā.
  
 
== ==
 
== ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 1. marts, plkst. 14.52

Latvijas armijas 1. bruņotais divizions - 1919.-1920. gadā pastāvējusi Latvijas armijas bruņutehnikas vienība, kurā ietilpa bruņotie vilcieni, bruņotie automobiļi un tanki.

1919. gada 12. jūlijā apstiprināja diviziona struktūru un personālsastāva štatus, kas paredzēja divizionā izveidot 3 bruņoto automobiļu nodaļas (katrā no tām 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle kapitanam Otto Grosbartam par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77. Pēc Bermontiādes tehniskais parks tika papildināts ar 3 bruņotajiem automobiļiem: "Max", "Moritz" un "Titanic", bet decembrī no Judeņičas armijas tika nopirkti 3 tanki Mark V - 12. decembrī apstiprināja jaunus 1. bruņotā diviziona štatus, kas paredzēja bez bruņuvilcieniem veidot divas auto nodaļas, katrā pa 52 cilvēkiem. 1. nodaļā ieskaitīja bruņumašīnas "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis", 2. nodaļā bija "Viesturs", "Imanta" un "Staburags". Bez tam izveidoja Auto- bateriju, kurā ieskaitīja vācu trofejas "Max" ("Pērkons") un "Moritz" ('Tālivaldis"), kā ari apstiprināja Tanku nodaļas veidošanu un dažas mazākas palīgnodaļas.

Tehniskais sastāvs:

  • Bruņoto automobiļu rota (formēšanas brīdī bija 4 bruņotie automobiļi (1. oktobrī apbruņoti tikai 3 - "Imantai" pietrūka ložmetēju), 1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis")
    • 1. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un [Lāčplēsis, bruņotais automobilis|"Lāčplēsis"]]) - komandieris virsleitnants Georgs Dzeguze (1897.-1919.);
    • 2. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Viesturs", "Imanta" un "Staburags") - komandieris kapitans Aleksandrs Kaugars;
  • Tanku nodaļa
  • Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
  • Instruktoru rota: 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
  • Bruņoto vilcienu nodaļa (5 bruņotie vilcieni)

1920. gada 25. februārī 1. bruņoto divizionu likvidēja un tā pilnīga izformēšana turpinājās līdz pat 1. septembrim, tā vietā izveidoja: Bruņoto automobiļu divizionu kapteiņa A.Paulocka vadībā, Bruņoto vilcienu divizionu leitnanta J.Lavenieka un Tanku divizionu Studentu bataljona komandiera pulkveža-leitnanta P.Bruņenieka vadībā.

  • bruņotais automobilis "Kurzemnieks"

  • 1919. gada 8. oktobrī sašautais bruņotais automobilis "Lāčplēsis"

  • bruņotais automobilis "Viesturs"

  • bruņotais automobilis "Zemgalietis"

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_armijas_1._bruņotais_divizions&oldid=32449"