Atšķirības starp "Latvijas armijas Bruņoto auto divizions" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | Latvijas armijas '''Bruņoto auto divizions''' - no [[ | + | Latvijas armijas '''Bruņoto auto divizions''' - no [[Bruņotais automobilis|bruņotajiem automobiļiem]] veidota karaspēka vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 8. februārī, izdalot kā atsevišķu vienību no [[Latvijas armijas 1. bruņotais divizions|1. bruņotā diviziona]]. Komandieris [[pulkvedis-leitnants]] A.Paulockis. Vēlāk tam pievienoja Armijas autu un motociklu parka un tanku vienības, 1920. gada 20. augustā pārdēvējot par [[Latvijas armijas Auto-tanku divizions|Auto-tanku divizionu]] (kopš 1926. gada 28. septembra [[Latvijas armijas Auto-tanku pulks|Auto-tanku pulks]]). |
Tehniskais sastāvs: | Tehniskais sastāvs: |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. marts, plkst. 05.54
Latvijas armijas Bruņoto auto divizions - no bruņotajiem automobiļiem veidota karaspēka vienība Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 8. februārī, izdalot kā atsevišķu vienību no 1. bruņotā diviziona. Komandieris pulkvedis-leitnants A.Paulockis. Vēlāk tam pievienoja Armijas autu un motociklu parka un tanku vienības, 1920. gada 20. augustā pārdēvējot par Auto-tanku divizionu (kopš 1926. gada 28. septembra Auto-tanku pulks).
Tehniskais sastāvs:
- Bruņotos automobiļu rota (6-8 bruņumašīnas), sadalīta 3 vados (vadu veidoja 2 bruņotie automobiļi, kurus iedalīja pēc apbruņojuma: ar lielgabalu bruņoto smago automobiļu vads un ar ložmetējiem bruņoto vieglo automobiļu vads - 6 virsnieki un vismaz 20 ložmetējnieki-mehāniķi, kopā 6-8 bruņotie automobiļi ar 2 lielgabaliem, vismaz 10 ložmetējiem un vairākām patšautenēm):
- 1. smago bruņoto automobiļu vads ("Kurzemnieks" un "Viesturs")
- 2. vieglo bruņoto automobiļu vads
- Komandiera vads ("Staburags" un "Sargs")
- Auto-motociklistu rota
- Kurzemnieks2.jpg
bruņotais automobilis "Kurzemnieks"
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. - 88. lpp.