Atšķirības starp "Cunfte" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Cunfte''' (vc. ''Zunft'', kr. ''цех'') - viena konkrēta amata biedru militāri saviesīga slēgta arodbrālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai, savu biedru saimniecisko pozīciju atbalstīšanai. Vispirms parādījās ap X gs. Itālijas pilsētās. Pilntiesīgi ''cunftes'' locekļi bija [[Meistars|meistari]], kuriem drīkstēja piederēt darbnīcas | + | '''Cunfte''' (vc. ''Zunft'', kr. ''цех'') - viena konkrēta amata biedru militāri saviesīga slēgta arodbrālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai, savu biedru saimniecisko pozīciju atbalstīšanai. Vispirms parādījās ap X gs. Itālijas pilsētās. Pilntiesīgi ''cunftes'' locekļi bija [[Meistars|meistari]], kuriem drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, vadot palīgus: [[Zellis|zeļļus]] un [[Māceklis|mācekļus]]. Katrai ''cunftei'' bija savi statūti ([[šrāga]]s), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, [[ģerbonis]]), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā. |
Skat. arī: [[ģilde]] | Skat. arī: [[ģilde]] |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. marts, plkst. 14.11
Cunfte (vc. Zunft, kr. цех) - viena konkrēta amata biedru militāri saviesīga slēgta arodbrālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai, savu biedru saimniecisko pozīciju atbalstīšanai. Vispirms parādījās ap X gs. Itālijas pilsētās. Pilntiesīgi cunftes locekļi bija meistari, kuriem drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, vadot palīgus: zeļļus un mācekļus. Katrai cunftei bija savi statūti (šrāgas), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, ģerbonis), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā.
Skat. arī: ģilde
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.