Māceklis
No ''Vēsture''
Māceklis (vc. Lehrling, an. apprentice, kr. ученик) - zemākās kategorijas amatniecībā iesaistītais Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Jaunietis kuršu meistars pieņēmis apmācīt amatā, apgūt amata prasmes. Mācekļi dzīvoja meistara mājā, strādāja tā darbnīcā bez maksas, tikai par vēdera tiesu. Darba iemaņas māceklim visbiežāk ierādīja jau apmācību guvušie darbinieki - zeļļi. Demonstrējot spējas apgūt amatu un iemaņas, māceklis varēja kļūt par zelli.
Rīgā XIV-XV gs. mācekļa apmācības laiks bija 1-2 gadi, bet vēlāk, lai ilgstošāk izmantotu bezmaksas darbaspēku, meistari dažkārt pagarināja apmācības laiku līdz 3-10 gadiem. Kopš XVIII gs. mācekļiem dažās cunftēs sāka par darbu mazliet maksāt.
Skat. arī cunfte
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.