Atšķirības starp "Prūsijas Konstitūcija" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. marts, plkst. 07.02

Prūsijas Konstitūcija (Preußische Verfassung) - 1850. gada 31. janvārī Prūsijas karalistes Nacionālajā sapulcē pieņemta konstitūcija. Likumdošanas varu īstenoja karalis un divpalātu parlaments (Landtāgs). Gan abas Landtāga palātas, gan monarhs bija apveltīti ar likumdošanas iniciatīvas un liberum veto tiesībām. Landtāga augšpalāti pusi deputātu iecēla karalis, otru pusi ievēlēja (pēc 1853. gada grozījumiem visus iecēla karalis). Apakšpalātas deputātus vēlēja pēc divpakāpju kūriju vēlēšanu sistēmas, kas ļāva lielākajiem nodokļu maksātājiem ievēlēt 2/3 no visiem deputātiem. Tiesu vara tika īstenota karaļa vārdā. Tiesnešus uz mūžu iecēla karalis. Karalim piederēja augstākā izpildvara, tas bija bruņoto spēku virspavēlnieks, bija tiesīgs pieteikt karu, slēgt mieru, slēgt starptautiskus līgumus. Konstitūcija zaudēja spēku 1919. gadā, izveidojoties Veimāras republikai.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 193.-194. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu