Atšķirības starp "Šarons Pjērs" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pjērs Šarons''' (1541.-1603.) - jurists, garīdznieks, filosofs. | '''Pjērs Šarons''' (1541.-1603.) - jurists, garīdznieks, filosofs. | ||
| − | Iztiku pelnīja kā [[ | + | Iztiku pelnīja kā [[advokāts]], līdz kļuva par garīdznieku. |
Savā pasaules skatījumā [[Skepticisms|skepticisma]] piekritējs, savus uzskatus izklāstot darbā "Par gudrību" (1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantē† kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem. | Savā pasaules skatījumā [[Skepticisms|skepticisma]] piekritējs, savus uzskatus izklāstot darbā "Par gudrību" (1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantē† kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. aprīlis, plkst. 12.00
Pjērs Šarons (1541.-1603.) - jurists, garīdznieks, filosofs.
Iztiku pelnīja kā advokāts, līdz kļuva par garīdznieku.
Savā pasaules skatījumā skepticisma piekritējs, savus uzskatus izklāstot darbā "Par gudrību" (1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantē† kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 401. lpp.
