Atšķirības starp "Štirners Makss" versijām
m |
m |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* De Ridder Widukind. Max Stirner, Hegel and the Young Hegelians: A reassessment. // History of European Ideas, 2008, pp. 285-297. | * De Ridder Widukind. Max Stirner, Hegel and the Young Hegelians: A reassessment. // History of European Ideas, 2008, pp. 285-297. | ||
| + | * Paterson R.W.K., The Nihilistic Egoist: Max Stirner. - Oxford University Press: Oxford, 1971 | ||
---- | ---- | ||
* Essbach Wolfgang G. Der Materialismus des Selbst. Eine Studie über die Kontroverse zwischen Max Stirner und Karl Marx. - Materialis: Frankfurt, 1982 | * Essbach Wolfgang G. Der Materialismus des Selbst. Eine Studie über die Kontroverse zwischen Max Stirner und Karl Marx. - Materialis: Frankfurt, 1982 | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. maijs, plkst. 13.03
Makss Štirners jeb Maksis Štirners (Max Stirner, 1806.-1856.) - Kaspara Šmita ( Johann Kaspar Schmidt) pseidonīms, - filosofs, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, jaunhēgelietis.
Dzimis 1806. gada 25. oktobrī amatnieka ģimenē, Baireitā, Bavārijas karalistē. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu (mūsd. Helmno). 1826. gadā uzsāka filoloģijas, filozofijas un teoloģijas studijas Berlīne universitātē, kur iesaistījās studentu jaunhēgeliešu grupā Die Freien (Bruno Bauers, Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss, Ludvigs Feierbahs, Arnolds Rūge u.c.). Mācības ieilga 8 gadu garumā (studiju gados guvis iesauku Stirn - "piere"). Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Leipcigā meiteņu ģimnāzijā. 1843. gadā apprecējās ar Mariju Dengarti, taču jau 1847. gadā izšķīrās. Plašāku atpazīstamību guva ar savu pirmo lielo darbu "Vienīgais un tam piederošais" (Der Einzige und sein Eigentum, 1844.). Miris 1856. gada 26. jūnijā.
Savos darbos attīstīja anarhisma teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji marksistiem (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406. lpp.
- De Ridder Widukind. Max Stirner, Hegel and the Young Hegelians: A reassessment. // History of European Ideas, 2008, pp. 285-297.
- Paterson R.W.K., The Nihilistic Egoist: Max Stirner. - Oxford University Press: Oxford, 1971
- Essbach Wolfgang G. Der Materialismus des Selbst. Eine Studie über die Kontroverse zwischen Max Stirner und Karl Marx. - Materialis: Frankfurt, 1982
- Штирнер М. Единственный и его собственность / Пер. с нем. Б. В. Гиммельфарба, М. Л. Гохшиллера. - Азбука: СПб., 2001. - 448 с.
- Mихайловский Н.К. Макс Штирнер и Фридрих Ницше. // Литературные воспоминания. - т. 2. - с. 399, 401-404.
Resursi internetā par šo tēmu
- Max Stirner // Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Max Stirne : philosophy, biography
- Max Stirner Project by H. Ibrahim Türkdogan
- Bernd A. Laska. Max Stirner, a durable dissident
- Marx K. “Stirner” Delighted in His Construction
- Lawrence S. Stepelevich. Max Stirner As Hegelian
- Max Stirner. The Ego and his Own
- Max Stirner : shorter essays
- Recensenten Stirners / Stirner's Critics
