Atšķirības starp "Substitūcija" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 14. jūnijs, plkst. 06.13

Substitūcija (lat. substitutio) - romiešu tiesībās rezerves mantinieka iecelšana, kad testamentā līdzās mantiniekam iecēla papildus vēl kādu "rezerves mantinieku" gadījumam, ja ieceltais mantinieks nevarētu saņemt mantojumu. Izplatītākie bija 3 substitūciju veidi:

• 1. "rezerves mantinieka" ierakstīšana testamentā;
• 2. pupilārsubstitūcija gadījumā, ja mantinieks ir mazgadīgs un atrodas tēva varā, tam ieceļ "rezerves mantinieku" gadījumam, ja nu mantinieks pārdzīvotu mantojuma atstājēju, taču pats mirtu, nesasniedzis pilngadību;
• 3. mantinieka nozīmēšana garīgi slimai personai gadījumam, ja tā mirtu neizārstējusies un atstātu mantojumu (zaudēja spēku, ja garīgi slimais izveseļojās, vai arī ja tam parādījās likumīgi mantinieki).

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp.

• Buckland William Warwick. The Main Institutions of Roman Private Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1931
• Curzon L.B. Roman Law. - Macdonald & Evans: London, 1966
• Watson Alan. Roman Private Law around 200 BC. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 1971

Resursi internetā par šo tēmu