Atšķirības starp "Substitūcija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Substitūcija''' (lat. ''substitutio'') - [[Romiešu tiesības|romiešu tiesībās]] rezerves mantinieka iecelšana, kad testamentā līdzās mantiniekam iecēla papildus vēl kādu "rezerves mantinieku" gadījumam, ja ieceltais mantinieks nevarētu saņemt mantojumu. Izplatītākie bija 3 ''substitūciju'' veidi: | '''Substitūcija''' (lat. ''substitutio'') - [[Romiešu tiesības|romiešu tiesībās]] rezerves mantinieka iecelšana, kad testamentā līdzās mantiniekam iecēla papildus vēl kādu "rezerves mantinieku" gadījumam, ja ieceltais mantinieks nevarētu saņemt mantojumu. Izplatītākie bija 3 ''substitūciju'' veidi: | ||
* '''1.''' "rezerves mantinieka" ierakstīšana testamentā; | * '''1.''' "rezerves mantinieka" ierakstīšana testamentā; | ||
| − | * '''2.''' pupilārsubstitūcija gadījumā, ja mantinieks ir mazgadīgs un atrodas [[Tēva vara|tēva varā]], tam ieceļ "rezerves mantinieku" gadījumam, ja nu mantinieks pārdzīvotu mantojuma atstājēju, taču pats mirtu, nesasniedzis pilngadību; | + | * '''2.''' ''pupilārsubstitūcija'' gadījumā, ja mantinieks ir mazgadīgs un atrodas [[Tēva vara|tēva varā]], tam ieceļ "rezerves mantinieku" gadījumam, ja nu mantinieks pārdzīvotu mantojuma atstājēju, taču pats mirtu, nesasniedzis pilngadību; |
* '''3.''' mantinieka nozīmēšana garīgi slimai personai gadījumam, ja tā mirtu neizārstējusies un atstātu mantojumu (zaudēja spēku, ja garīgi slimais izveseļojās, vai arī ja tam parādījās likumīgi mantinieki). | * '''3.''' mantinieka nozīmēšana garīgi slimai personai gadījumam, ja tā mirtu neizārstējusies un atstātu mantojumu (zaudēja spēku, ja garīgi slimais izveseļojās, vai arī ja tam parādījās likumīgi mantinieki). | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 14. jūnijs, plkst. 06.14
Substitūcija (lat. substitutio) - romiešu tiesībās rezerves mantinieka iecelšana, kad testamentā līdzās mantiniekam iecēla papildus vēl kādu "rezerves mantinieku" gadījumam, ja ieceltais mantinieks nevarētu saņemt mantojumu. Izplatītākie bija 3 substitūciju veidi:
- 1. "rezerves mantinieka" ierakstīšana testamentā;
- 2. pupilārsubstitūcija gadījumā, ja mantinieks ir mazgadīgs un atrodas tēva varā, tam ieceļ "rezerves mantinieku" gadījumam, ja nu mantinieks pārdzīvotu mantojuma atstājēju, taču pats mirtu, nesasniedzis pilngadību;
- 3. mantinieka nozīmēšana garīgi slimai personai gadījumam, ja tā mirtu neizārstējusies un atstātu mantojumu (zaudēja spēku, ja garīgi slimais izveseļojās, vai arī ja tam parādījās likumīgi mantinieki).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp.
- Buckland William Warwick. The Main Institutions of Roman Private Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1931
- Curzon L.B. Roman Law. - Macdonald & Evans: London, 1966
- Watson Alan. Roman Private Law around 200 BC. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 1971
