Atšķirības starp "Vēstures periodizācija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vēstures periodizācija''' - [[vēsture]]s zinātnē pieņemts nosacīts cilvēces vēstures (civilizācijas, kultūras, reģiona, valsts u.tml.) sadalījums posmos pēc kopīgām pamatpazīmēm, lai atvieglotu fenomenu piesaisti vēstures skalai un to izpēti. | + | '''Vēstures periodizācija''' - [[vēsture]]s zinātnē pieņemts nosacīts cilvēces vēstures (civilizācijas, kultūras, reģiona, valsts u.tml.) sadalījums posmos pēc kopīgām pamatpazīmēm (kritērijiem, kas norāda uz kvalitatīvām izmaiņām pašā sociālajā sistēmā), lai atvieglotu fenomenu piesaisti vēstures skalai un to izpēti. Vizbiežāk vēsture secīgi tiek sadalīta: [[aizvēsture]], [[senvēsture]], [[viduslaiki]], [[jaunie laiki]], [[jaunākie laiki]] un [[visjaunākie laiki]], ko periodizē sīkāk. Periodizācija ir raksturīga visām vēstures zinātnēm, jo ļauj izprast dažādu vēstures posmu pamatsaturu, to principiālo atšķirību no citiem posmiem un cilvēces vēsturiskās attīstības loģiku., sekmē vēstures pētīšanu, jo palīdz vēsturisko faktu izpratnei, iekļaujot tos vēsturisko procesu loģiskajās ķēdēs. |
| + | |||
| + | T.s. klasisko pasaules vēstures periodizāciju savulaik piedāvāja XVII-XVIII gs. mijā vācu vēsturnieks no Halles Kristofers Kellers (''Cellarius'') savā 1702. gadā iznākušajā darbā "Historia Universalis". K.Kellera periodizācija deva ievērojamu ieguldījumu vēstures attīstībā, jo tā sāka traktēt vēstures procesu kā uzplaukuma un pagrimuma fāžu nomaiņu, kur pagrimuma fāzi nomaina jauns uzplaukuma periods. Tādā veidā tika pārvarēts vienkāršots priekšstats par vienvirziena sabiedrības attīstību. Kaut arī pēc K.Kellera pētnieki ir piedāvājuši vairākas citas vēstures periodizācijas un dažas no tām ieguva plašāku popularitāti, K.Kellera periodizācija joprojām daudz tiek izmantota, kaut gan tās acīmredzamais trūkums ir eirocentrisms, proti, pasaules vēstures periodizācija tiek balstīta uz Eiropas vēsturiskās evolūcijas analīzi. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Cellarius Christoph. Historia universalis breviter ac perspicue exposita, in antiquam, et medii aevi ac novam divisa, cum notis perpetuis. Editio XI. - Sumtu Pauli Emanuel Richteri: Altenburgi, MDCCLIII. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Bentley J. H. Cross-Cultural Interaction and Periodization in World History. // American Historical Review, 1996, (June), pp. 749-770 | ||
| + | * Green W. A. Periodizing World History. // History and Theory, 1995, No. 34, pp. 99-111 | ||
| + | * Toffler A. The Third Wave. - New York, 1980 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Гринин Л.Е. Методологические основания периодизации истории. // Философские науки, 2006, № 8, с. 117-123; № 9, с. 127-130 | ||
| + | * Ясперс К. Смысл и назначение истории. - Республика: Москва, 1994 | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.juristavards.lv/?menu=DOC&sub=&id=176472 Konstitucionālo tiesību vēstures periodizācijas problēmas // Dr. hist. Blūzma V. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas. Nr.22 (527) Otrdiena, 2008. gada 10. jūnijs] | ||
[[Kategorija:Vēstures zinātne]] | [[Kategorija:Vēstures zinātne]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 22. jūnijs, plkst. 08.25
Vēstures periodizācija - vēstures zinātnē pieņemts nosacīts cilvēces vēstures (civilizācijas, kultūras, reģiona, valsts u.tml.) sadalījums posmos pēc kopīgām pamatpazīmēm (kritērijiem, kas norāda uz kvalitatīvām izmaiņām pašā sociālajā sistēmā), lai atvieglotu fenomenu piesaisti vēstures skalai un to izpēti. Vizbiežāk vēsture secīgi tiek sadalīta: aizvēsture, senvēsture, viduslaiki, jaunie laiki, jaunākie laiki un visjaunākie laiki, ko periodizē sīkāk. Periodizācija ir raksturīga visām vēstures zinātnēm, jo ļauj izprast dažādu vēstures posmu pamatsaturu, to principiālo atšķirību no citiem posmiem un cilvēces vēsturiskās attīstības loģiku., sekmē vēstures pētīšanu, jo palīdz vēsturisko faktu izpratnei, iekļaujot tos vēsturisko procesu loģiskajās ķēdēs.
T.s. klasisko pasaules vēstures periodizāciju savulaik piedāvāja XVII-XVIII gs. mijā vācu vēsturnieks no Halles Kristofers Kellers (Cellarius) savā 1702. gadā iznākušajā darbā "Historia Universalis". K.Kellera periodizācija deva ievērojamu ieguldījumu vēstures attīstībā, jo tā sāka traktēt vēstures procesu kā uzplaukuma un pagrimuma fāžu nomaiņu, kur pagrimuma fāzi nomaina jauns uzplaukuma periods. Tādā veidā tika pārvarēts vienkāršots priekšstats par vienvirziena sabiedrības attīstību. Kaut arī pēc K.Kellera pētnieki ir piedāvājuši vairākas citas vēstures periodizācijas un dažas no tām ieguva plašāku popularitāti, K.Kellera periodizācija joprojām daudz tiek izmantota, kaut gan tās acīmredzamais trūkums ir eirocentrisms, proti, pasaules vēstures periodizācija tiek balstīta uz Eiropas vēsturiskās evolūcijas analīzi.
Literatūra par šo tēmu
- Cellarius Christoph. Historia universalis breviter ac perspicue exposita, in antiquam, et medii aevi ac novam divisa, cum notis perpetuis. Editio XI. - Sumtu Pauli Emanuel Richteri: Altenburgi, MDCCLIII.
- Bentley J. H. Cross-Cultural Interaction and Periodization in World History. // American Historical Review, 1996, (June), pp. 749-770
- Green W. A. Periodizing World History. // History and Theory, 1995, No. 34, pp. 99-111
- Toffler A. The Third Wave. - New York, 1980
- Гринин Л.Е. Методологические основания периодизации истории. // Философские науки, 2006, № 8, с. 117-123; № 9, с. 127-130
- Ясперс К. Смысл и назначение истории. - Республика: Москва, 1994
