Atšķirības starp "Junkuru skola" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Junkuru skola''' jeb '''junkurskola''' (kr. ''юнкерское училище'') - laikā no 1864. līdz 1911. gadam [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] zemākā līmeņa kājnieku vai kavalērijas karaskola zemākajiem armijas [[Čins|činiem]] virsnieka pakāpes iegūšanai. Pēc iestājpārbaudījumu un konkursa izturēšanas tur uzņēma pavalstniekus, kam bija attiecīgā līmeņa izglītība un [[Savvaļnieks|savvaļnieka]] tiesības. Trīsgadīgs apmācības kurss, to sadalot vecākajā un jaunākajā kursā). Pēc pusgada mācībām sekmīgie audzēkņi saņēma jaunākā apakšvirsnieka ([[Junkurs|junkura]]) pakāpi. Par mazāko disciplīnas pārkāpumu no skolas varēja izslēgt. Absolventi saņēma [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. | '''Junkuru skola''' jeb '''junkurskola''' (kr. ''юнкерское училище'') - laikā no 1864. līdz 1911. gadam [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] zemākā līmeņa kājnieku vai kavalērijas karaskola zemākajiem armijas [[Čins|činiem]] virsnieka pakāpes iegūšanai. Pēc iestājpārbaudījumu un konkursa izturēšanas tur uzņēma pavalstniekus, kam bija attiecīgā līmeņa izglītība un [[Savvaļnieks|savvaļnieka]] tiesības. Trīsgadīgs apmācības kurss, to sadalot vecākajā un jaunākajā kursā). Pēc pusgada mācībām sekmīgie audzēkņi saņēma jaunākā apakšvirsnieka ([[Junkurs|junkura]]) pakāpi. Par mazāko disciplīnas pārkāpumu no skolas varēja izslēgt. Absolventi saņēma [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. | ||
| − | 1864. gadā ar imperatora 29. septembra pavēli nodibināja pirmās junkuru skolas Viļņā un Maskavā. Nākamajā gadā šādas skolas tika izveidotas Helsingforsā (100 kursanti, skolu slēdza 1879. gadā), Varšavā, Kijevā, Odesā, Čugujevskā un Rīgā (200 kursanti katrā), kā arī Tverā un Elizabetgradā kavalērijas junkuru skolas (60 un 90 kursanti). 1866. gadā nodibināja junkuru skolas Kazaņā un Tiflisā (200 kursanti katrā), bet 1867. gadā Orenburgā (200 kursanti, t.sk. 120 [[Uradņiks|uradņiki]] no Orenburgas, Urālu, Sibīrijas un Semirečenskas [[Kazaki|kazaku]] karaspēkiem). 1869. gadā Varšavas, Maskavas, Kazaņas, Kijevas un Čugujevskas junkuru skolās kursantu skaitu palielināja līdz 300, kā arī nodibināja jaunas skolas Pēterburgā (200 kursanti) un Novočerkaskā (120 Donas un Astrahaņas kazaku karaspēku uradņikiem). 1870. gadā klāt nāca Stavropoles kazaku junkuru skola (30 junkuriem un 90 uradņikiem no Kubaņas un Tveras kazaku karaspēkiem). 1872. gadā nodibināja Irkutskas junkuru skolu (60 uradņiki un 30 kājnieku junkuri). 1880. gadā Krievijā bija 16 junkuru skolas ar 4500 kursantiem (junkuriem). No 1903. gada sākās pāreja uz 3gadīgu apmācības laiku, ievērojami palielinot vispārizglītojošo un militāro mācību programmu apjomu un skaitu. No 1906. gada skolās uzņēma arī [[Praporšciks|praporščikus]] un podporučikus, kas pakāpi bija ieguvuši par izcilību karadarbībā, teorētiskā kursa apgūšanai. 1911. gadā visas junkuru skolas tika pārveidotas par karaskolām un kā īpašs skolu tips beidza pastāvēt, taču sarunvalodā šīs karaskolas turpināja dēvēt par "junkuru skolām un to kursantus par "junkuriem" līdz pat 1918. gadam. | + | 1864. gadā ar imperatora 29. septembra pavēli nodibināja pirmās junkuru skolas Viļņā un Maskavā. Nākamajā gadā šādas skolas tika izveidotas Helsingforsā (100 kursanti, skolu slēdza 1879. gadā), Varšavā, Kijevā, Odesā, Čugujevskā un Rīgā (200 kursanti katrā), kā arī Tverā un Elizabetgradā kavalērijas junkuru skolas (60 un 90 kursanti). 1866. gadā nodibināja junkuru skolas Kazaņā un Tiflisā (200 kursanti katrā), bet 1867. gadā Orenburgā (200 kursanti, t.sk. 120 [[Uradņiks|uradņiki]] no Orenburgas, Urālu, Sibīrijas un Semirečenskas [[Kazaki|kazaku]] karaspēkiem). 1869. gadā Varšavas, Maskavas, Kazaņas, Kijevas un Čugujevskas junkuru skolās kursantu skaitu palielināja līdz 300, kā arī nodibināja jaunas skolas Pēterburgā (200 kursanti) un Novočerkaskā (120 Donas un Astrahaņas kazaku karaspēku uradņikiem). 1870. gadā klāt nāca Stavropoles kazaku junkuru skola (30 junkuriem un 90 uradņikiem no Kubaņas un Tveras kazaku karaspēkiem). 1872. gadā nodibināja Irkutskas junkuru skolu (60 uradņiki un 30 kājnieku junkuri). 1880. gadā Krievijā bija 16 junkuru skolas ar 4500 kursantiem (junkuriem). No 1903. gada sākās pāreja uz 3gadīgu apmācības laiku, ievērojami palielinot vispārizglītojošo un militāro mācību programmu apjomu un skaitu. No 1906. gada skolās uzņēma arī [[Praporšciks|praporščikus]] un podporučikus, kas pakāpi bija ieguvuši par izcilību karadarbībā, teorētiskā kursa apgūšanai. 1911. gadā visas junkuru skolas tika pārveidotas par karaskolām un kā īpašs skolu tips beidza pastāvēt, taču sarunvalodā šīs karaskolas turpināja dēvēt par "junkuru skolām" un to kursantus par "junkuriem" līdz pat 1918. gadam. |
== Avoti un literatūra par šo tēmu == | == Avoti un literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. augusts, plkst. 21.17
Junkuru skola jeb junkurskola (kr. юнкерское училище) - laikā no 1864. līdz 1911. gadam Krievijas impērijā zemākā līmeņa kājnieku vai kavalērijas karaskola zemākajiem armijas činiem virsnieka pakāpes iegūšanai. Pēc iestājpārbaudījumu un konkursa izturēšanas tur uzņēma pavalstniekus, kam bija attiecīgā līmeņa izglītība un savvaļnieka tiesības. Trīsgadīgs apmācības kurss, to sadalot vecākajā un jaunākajā kursā). Pēc pusgada mācībām sekmīgie audzēkņi saņēma jaunākā apakšvirsnieka (junkura) pakāpi. Par mazāko disciplīnas pārkāpumu no skolas varēja izslēgt. Absolventi saņēma podporučika pakāpi.
1864. gadā ar imperatora 29. septembra pavēli nodibināja pirmās junkuru skolas Viļņā un Maskavā. Nākamajā gadā šādas skolas tika izveidotas Helsingforsā (100 kursanti, skolu slēdza 1879. gadā), Varšavā, Kijevā, Odesā, Čugujevskā un Rīgā (200 kursanti katrā), kā arī Tverā un Elizabetgradā kavalērijas junkuru skolas (60 un 90 kursanti). 1866. gadā nodibināja junkuru skolas Kazaņā un Tiflisā (200 kursanti katrā), bet 1867. gadā Orenburgā (200 kursanti, t.sk. 120 uradņiki no Orenburgas, Urālu, Sibīrijas un Semirečenskas kazaku karaspēkiem). 1869. gadā Varšavas, Maskavas, Kazaņas, Kijevas un Čugujevskas junkuru skolās kursantu skaitu palielināja līdz 300, kā arī nodibināja jaunas skolas Pēterburgā (200 kursanti) un Novočerkaskā (120 Donas un Astrahaņas kazaku karaspēku uradņikiem). 1870. gadā klāt nāca Stavropoles kazaku junkuru skola (30 junkuriem un 90 uradņikiem no Kubaņas un Tveras kazaku karaspēkiem). 1872. gadā nodibināja Irkutskas junkuru skolu (60 uradņiki un 30 kājnieku junkuri). 1880. gadā Krievijā bija 16 junkuru skolas ar 4500 kursantiem (junkuriem). No 1903. gada sākās pāreja uz 3gadīgu apmācības laiku, ievērojami palielinot vispārizglītojošo un militāro mācību programmu apjomu un skaitu. No 1906. gada skolās uzņēma arī praporščikus un podporučikus, kas pakāpi bija ieguvuši par izcilību karadarbībā, teorētiskā kursa apgūšanai. 1911. gadā visas junkuru skolas tika pārveidotas par karaskolām un kā īpašs skolu tips beidza pastāvēt, taču sarunvalodā šīs karaskolas turpināja dēvēt par "junkuru skolām" un to kursantus par "junkuriem" līdz pat 1918. gadam.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Антонов А.Н. Виленское пехотное юнкерское училище. 1864-1899. Краткий ист. очерк. - Вильно, 1900. [2], IV, 116 с.
- Бобровский И.О., Юнкерские училища. - 3 т., СПб., 1872-1876
- Махров П.С. Историческая памятка о Виленском военном училище. - Париж, 1959
