Atšķirības starp "Pusmuiža" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pusmuiža''' - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodaīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā, vai [[Rente|izrentējama]] kā papildu ienākumu avots). Latvijas teritorijā pusmuižas sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses. | + | '''Pusmuiža''' - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodaīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā, vai [[Rente|izrentējama]] kā papildu ienākumu avots). Latvijas teritorijā ''pusmuižas'' sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 5. septembris, plkst. 05.24
Pusmuiža - muižai piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodaīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā, vai izrentējama kā papildu ienākumu avots). Latvijas teritorijā pusmuižas sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
