Atšķirības starp "Voluntārisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Voluntārisms''' (an. ''voluntarism'', vc. ''Voluntarismus'', kr. ''волюнтаризм''; no lat. ''voluntas'' - "griba") - viens no virzieniem [[Eiropiešu filosofija|Rietumu filosofijā]] XIX un XX gs., kurā kā visa pamatu traktēja cilvēka brīvu gribu. Sabiedrību veido cilvēki, kuriem ir savi mērķi un ideāli, kā arī atšķirīgas tieksmes, vēlmes, iegribas un pat kaprīzes. Tāpēc sabiedrības dzīve ir sporādiska, tur valda stihija un tajā nekas neatkārtojas. Tā ir nejaušību valstība, kurā nav likumsakarību. Absolutizējot individuālās gribas nozīmi, nerēķinājās ar objektīviem nosacījumiem un reāliem apstākļiem, noliedza pašu ideju par dabas un sabiedrības objektīvo likumu pastāvēšanu, noliedza, ka cilvēka gribu nosaka vide. Terminu ieviesa Tenniss ( | + | '''Voluntārisms''' (an. ''voluntarism'', vc. ''Voluntarismus'', kr. ''волюнтаризм''; no lat. ''voluntas'' - "griba") - viens no virzieniem [[Eiropiešu filosofija|Rietumu filosofijā]] XIX un XX gs., kurā kā visa pamatu traktēja cilvēka brīvu gribu. Sabiedrību veido cilvēki, kuriem ir savi mērķi un ideāli, kā arī atšķirīgas tieksmes, vēlmes, iegribas un pat kaprīzes. Tāpēc sabiedrības dzīve ir sporādiska, tur valda stihija un tajā nekas neatkārtojas. Tā ir nejaušību valstība, kurā nav likumsakarību. Absolutizējot individuālās gribas nozīmi, nerēķinājās ar objektīviem nosacījumiem un reāliem apstākļiem, noliedza pašu ideju par dabas un sabiedrības objektīvo likumu pastāvēšanu, noliedza, ka cilvēka gribu nosaka vide. Terminu ieviesa sociologs F.Tenniss (vc. ''Ferdinand Tönnies'') 1883. gadā. Kaut ''voluntārisma'' ideja sastopama jau [[Aurēlijs Augustīns|Augustīna]] un [[Dunss Skots|Skota]] darbos, kā filosofiska koncepcija ''voluntārisms'' izveidojās XIX gs. [[Šopenhauers Artūrs|Šopenhauera]] mācībā, kaut ''voluntārisma'' elementi atrodami jau [[Kants Imanuels|Kanta]] un [[Fihte Johans Gotlībs|Fihtes]] mācībās. Liela loma tam bija [[Nīče Fridrihs|Nīčes]] un E.Hartmaņa filosofijā, XIX-XX gs. mijā visai ietekmēja psiholoģijas attīstību ([[Vunts Vilhelms|Vunts]]). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 449. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 449. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Ragland C.P. Scotus on the Decalogue: what sort of voluntarism? // Vivarium 36 (1998), 67–81 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
* [http://www.latvianforyou.com/cgi-bin/l.pl?word=voluntârisms&pos=751196 Voluntārisms // Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca] | * [http://www.latvianforyou.com/cgi-bin/l.pl?word=voluntârisms&pos=751196 Voluntārisms // Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://plato.stanford.edu/entries/voluntarism-theological/ Theological Voluntarism // Stanford Encyclopedia of Philosophy] | ||
| + | * [http://www.voluntaryist.com/forthcoming/historyofvoluntaryism.html Watner Carl. On the History of the Word "Voluntaryism"] | ||
| + | * [http://www.archive.org/details/thevoluntaryistc00herbuoft Auberon Herbert. The voluntaryist creed; being the Herbert Spencer lecture delivered at Oxford June 7, 1906; and A plea for voluntaryism (1908)] | ||
| + | * [http://voluntaryist.com/toc.html Table of Contents for all issues of "The Voluntayist"] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc1p/11722 Волюнтаризм - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s02/a000201.shtml Волюнтаризм // Электронная библиотека по философии] | ||
| + | * [http://psychology.net.ru/dictionaries/psy.html?word=152 Волюнтаризм // Психологический словарь] | ||
| + | * [http://www.zpu-journal.ru/zpu/2005_1/Kanarsh/13.pdf Канарш Г.Ю. Социальная справедливость с позиций натурализма и волюнтаризма (.pdf)] | ||
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]] | [[Kategorija:Filosofijas vēsture]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 15. septembris, plkst. 10.37
Voluntārisms (an. voluntarism, vc. Voluntarismus, kr. волюнтаризм; no lat. voluntas - "griba") - viens no virzieniem Rietumu filosofijā XIX un XX gs., kurā kā visa pamatu traktēja cilvēka brīvu gribu. Sabiedrību veido cilvēki, kuriem ir savi mērķi un ideāli, kā arī atšķirīgas tieksmes, vēlmes, iegribas un pat kaprīzes. Tāpēc sabiedrības dzīve ir sporādiska, tur valda stihija un tajā nekas neatkārtojas. Tā ir nejaušību valstība, kurā nav likumsakarību. Absolutizējot individuālās gribas nozīmi, nerēķinājās ar objektīviem nosacījumiem un reāliem apstākļiem, noliedza pašu ideju par dabas un sabiedrības objektīvo likumu pastāvēšanu, noliedza, ka cilvēka gribu nosaka vide. Terminu ieviesa sociologs F.Tenniss (vc. Ferdinand Tönnies) 1883. gadā. Kaut voluntārisma ideja sastopama jau Augustīna un Skota darbos, kā filosofiska koncepcija voluntārisms izveidojās XIX gs. Šopenhauera mācībā, kaut voluntārisma elementi atrodami jau Kanta un Fihtes mācībās. Liela loma tam bija Nīčes un E.Hartmaņa filosofijā, XIX-XX gs. mijā visai ietekmēja psiholoģijas attīstību (Vunts).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 449. lpp.
- Ragland C.P. Scotus on the Decalogue: what sort of voluntarism? // Vivarium 36 (1998), 67–81
Resursi internetā par šo tēmu
- Theological Voluntarism // Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Watner Carl. On the History of the Word "Voluntaryism"
- Auberon Herbert. The voluntaryist creed; being the Herbert Spencer lecture delivered at Oxford June 7, 1906; and A plea for voluntaryism (1908)
- Table of Contents for all issues of "The Voluntayist"
