Lēņa valsts: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis
 
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Lēņa valsts''' (vāc. ''Lehnsstaat'') - valsts, kuras iekārtu noteica [[Lēnis|lēņu]] tiesības, - raksturīga Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Visbiežāk tā bija [[Senjorālā monarhija]]. Valsts vara bija sadalīta nevis funkcionāli, bet reģionāli, savukārt pavalstniecību noteica vasalitāte, t.i. lēņa vira un [[Sizerens|sizerena]] savstarpējie pienākumi un tiesības. Veidojoties vasaļu korporatīvajām tiesībām, ''lēņa valsts''pakāpeniski transformējās par [[Kārtu pārstāvniecības monarhija|kārtu pārstāvniecības monarhiju]].
'''Lēņa valsts''' (vāc. ''Lehnsstaat'') - valsts, kuras iekārtu noteica [[Lēnis|lēņu]] tiesības, - raksturīga Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Visbiežāk tā bija [[senjorālā monarhija]]. Valsts vara bija sadalīta nevis funkcionāli, bet reģionāli, savukārt pavalstniecību noteica vasalitāte, t.i. lēņa vira un [[Sizerens|sizerena]] savstarpējie pienākumi un tiesības. Veidojoties vasaļu korporatīvajām tiesībām, ''lēņa valsts''pakāpeniski transformējās par [[Kārtu pārstāvniecības monarhija|kārtu pārstāvniecības monarhiju]].


== Literatūra ==
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. oktobris, plkst. 08.17

Lēņa valsts (vāc. Lehnsstaat) - valsts, kuras iekārtu noteica lēņu tiesības, - raksturīga Rietumeiropai viduslaikos. Visbiežāk tā bija senjorālā monarhija. Valsts vara bija sadalīta nevis funkcionāli, bet reģionāli, savukārt pavalstniecību noteica vasalitāte, t.i. lēņa vira un sizerena savstarpējie pienākumi un tiesības. Veidojoties vasaļu korporatīvajām tiesībām, lēņa valstspakāpeniski transformējās par kārtu pārstāvniecības monarhiju.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 33.-34. lpp.