Atšķirības starp "Kasīrers Ernsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
(Vācija, nevis Austrija)
 
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Ernsts Kasīrers''' (''Ernst Cassirer'', 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no [[Neokantisms|neokantisma]] [[Marburgas skola]]s spilgtākajiem pārstāvjiem.
 
'''Ernsts Kasīrers''' (''Ernst Cassirer'', 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no [[Neokantisms|neokantisma]] [[Marburgas skola]]s spilgtākajiem pārstāvjiem.
  
−
Dzimis 1874. gada 28. jūlijā Braslavā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, [[Austroungārijas impērija|Austroungārijas impērijā]]. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (''Universität Hamburg'', rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc [[Nacisti|nacistu]] nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā, pēc tam Kolumbijas univeristātē (''Columbia University'') Ņujorkā. 1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). Miris 1945. gada 13. aprīlī Ņujorkā.
+
Dzimis 1874. gada 28. jūlijā Braslavā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]]. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (''Universität Hamburg'', rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc [[Nacisti|nacistu]] nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā, pēc tam Kolumbijas univeristātē (''Columbia University'') Ņujorkā. 1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). Miris 1945. gada 13. aprīlī Ņujorkā.
  
 
Viņa uzskatos vērojama nopietna [[Šēlers Makss|M.Šēlera]] filosofijas ietekme. Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]], [[renesanse]]s laikmeta un [[apgaismība]]s laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. Vēsturē iegājusi leģendārā Kanta filosofijai veltītajā diskusija, kas notika Davosā 1929. gadā, un kurā piedalījās Ernsts Kasīrers un iesīkstējušo sociālo konvenciju noliedzējs Heidegers. Šī situācija pārtapusi arī vienā no Tomasa Manna (''Thomas Mann'') „Burvju kalna” (''Der Zauberberg'', 1924.) ainām par liberālo un konservatīvo vērtību cīņu.
 
Viņa uzskatos vērojama nopietna [[Šēlers Makss|M.Šēlera]] filosofijas ietekme. Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]], [[renesanse]]s laikmeta un [[apgaismība]]s laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. Vēsturē iegājusi leģendārā Kanta filosofijai veltītajā diskusija, kas notika Davosā 1929. gadā, un kurā piedalījās Ernsts Kasīrers un iesīkstējušo sociālo konvenciju noliedzējs Heidegers. Šī situācija pārtapusi arī vienā no Tomasa Manna (''Thomas Mann'') „Burvju kalna” (''Der Zauberberg'', 1924.) ainām par liberālo un konservatīvo vērtību cīņu.

Pašreizējā versija, 2011. gada 1. oktobris, plkst. 14.47

Cassirer.jpg

Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer, 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no neokantisma Marburgas skolas spilgtākajiem pārstāvjiem.

Dzimis 1874. gada 28. jūlijā Braslavā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, Vācijas impērijā. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (Universität Hamburg, rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc nacistu nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā, pēc tam Kolumbijas univeristātē (Columbia University) Ņujorkā. 1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). Miris 1945. gada 13. aprīlī Ņujorkā.

Viņa uzskatos vērojama nopietna M.Šēlera filosofijas ietekme. Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par antīkās filosofijas, renesanses laikmeta un apgaismības laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. Vēsturē iegājusi leģendārā Kanta filosofijai veltītajā diskusija, kas notika Davosā 1929. gadā, un kurā piedalījās Ernsts Kasīrers un iesīkstējušo sociālo konvenciju noliedzējs Heidegers. Šī situācija pārtapusi arī vienā no Tomasa Manna (Thomas Mann) „Burvju kalna” (Der Zauberberg, 1924.) ainām par liberālo un konservatīvo vērtību cīņu.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
  • Ernsts Kasīrers. Apcerējums par cilvēku. Ievads kultūras filozofijā. - Intelekts: Rīga, 1997., 222 lpp.
  • John Michael Krois. Cassirer. Symbolic Forms and History. - Yale University Press: New Haven, 1987, ISBN 978-0-300-03746-3
  • Tobias Bevc. Kulturgenese als Dialektik von Mythos und Vernunft. Ernst Cassirer und die Kritische Theorie. - Würzburg, 2005, ISBN 3-8260-2964-X
  • Michael Bösch. Das Netz der Kultur. Der Systembegriff in der Kulturphilosophie Ernst Cassirers. - Würzburg, 2004, ISBN 3-8260-2757-4
  • Toni Cassirer. Mein Leben mit Ernst Cassirer. Mit einer Vorbemerkung von Peter Cassirer, Abbildungen, Personen- und Sachindex sowie Schriftenverzeichnis. - Meiner: Hamburg, 2004, ISBN 3-7873-1625-6
  • Michael Friedman. Carnap, Cassirer, Heidegger. Geteilte Wege. - Fischer TB: Frankfurt, 2004, ISBN 3-596-16006-5
  • Thomas Meyer. Ernst Cassirer. - Ellert & Richter: Hamburg, 2007, ISBN 9783831902170
  • Heinz Paetzold. Ernst Cassirer. Von Marburg nach New York, eine philosophische Biographie. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1995, ISBN 3-534-11816-2
  • Oswald Schwemmer. Ernst Cassirer. Ein Philosoph der europäischen Moderne. - Akademie: Berlin, 1997, ISBN 3-05-003105-0
  • Markus Tomberg. Studien zur Bedeutung des Symbolbegriffs. Platon, Aristoteles, Kant, Schelling, Cassirer, Mead, Ricoeur. - Würzburg, 2001, ISBN 3-8260-1991-1
  • Кассирер Э. Познание и действительность. - Санкт-Петербург, 1912
  • Кассирер Э. Теория относительности Эйнштейна. - Прага, 1922
  • Кассирер Э. Рассуждение о человеке: Попытка создания философии человеч. культуры. - Ганатлеба: Тбилиси, 1983
  • Кассирер Э. Познание и действительность: Понятие о субстанции и понятие о функции. - Алетейя: Санкт-Петербург, 1996
  • Кассирер Э. Жизнь и учение Канта. - Университетская книга: Санкт-Петербург, 1998, ISBN 5-7914-0019-5
  • Кассирер Э. Избранное. Опыт о человеке. - Гардарика: Москва, 1998
  • Кассирер Э. Избранное: Индивид и космос. - Университетская книга: Санкт-Петербург, Москва, 2000, ISBN 5-323-00017-1
  • Кассирер Э. Философия символических форм: В 3 тт. - Университетская книга: Санкт-Петербург, Москва, 2002, ISBN 5-94483-003-4 (том 2), ISBN 5-94396-025-2 (том 3)
  • Кассирер Э. Философия Просвещения. - РОССПЭН: Москва, 2004, 400 с., ISBN 5-8243-0499-8
  • Кравченко А.А. Логика гуманитарных наук Э. Кассирера. Кассирер и Гете. - Диалог-МГУ: Москва, 1999
  • Соболева М.Е. Философия символических форм Э. Кассирера: Генезис. Основные понятия. Контекст. - Изд-во С.-Петерб. ун-та: Санкт-Петербург, 2001
  • Демидова М.В. «Animal symbolicum» Э. Кассирера и научное знание XX века. - Изд-во Саратовского ун-та: Саратов, 2007
  • Свасьян К.А. Философия культуры Э.Кассирера (Истоки, своеобразие, критика). // Вопросы философии. 1984, № 9, С. 95-103
  • Фохт Б.А. Понятие символической формы и проблема значения в философии языка Э. Кассирера. // Вопросы философии. 1998, № 9, С. 150-174
  • Соболева М.Е. Система и метод в философии символических форм Э. Кассирера. // Вопросы философии. 2000, № 2, С. 87-100
  • Безлепкин Н.И., Чупахина Н.А. А.Ф.Лосев и Э.Кассирер: лингвофилософские параллели. // Вече. Альманах русской философии и культуры. Выпуск 16. — Санкт-Петербург, 2004, С. 94-104

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kasīrers_Ernsts&oldid=35311"