Atšķirības starp "Apanāžas zemes" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. oktobris, plkst. 05.19
Apanāžas zemes (no jaunlat. apanagium - "uzturs"; an ap(p)anage, fr. apanage, vc. Apanage, kr. апанаж) jeb galma zemes - XV-XVIII gs. krievu zemēs lielkņaza, vēlāk cara un tā ģimenes locekļu zemes valdījumi, kas nodrošināja ar pārtiku un lauksaimniecības produkciju galmu.
Ar imperatora Pāvila I ukazu (Учреждение об Императорской фамилии, 05.04.1797.) galma zemes tika pārdēvētas par apanāžas zemēm (tos imperatora ģimenes locekļus, kam bija tiesības uz troni, uzturēja no valsts kases līdzekļiem, bet kam nebija tiesību uz troni - apanāžas muižas). Dalienu zemes (kr. удельные земли) pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (Удельное ведомство), bet uz vietas dalienu ekspedīcijas (удельные экспедиции, 1797.-1808.), dalienu kantori (удельные конторы, 1808.-1892.), dalienu apgabalu pārvaldes (управления удельных округов, 1892.-1917.). Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 desetīnu zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja.
Skat. arī: galma zemnieki, apanāža, apanāžas muiža
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 223. lpp.
